Ar iedzīvotāju sapulci Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā noslēgusies Nacionālā attīstības plāna apspriešana, kuras gaitā no iedzīvotājiem apkopots ap pusotra tūkstoša priekšlikumu par to, ko vajadzētu sekmēt valsts attīstībā nākamajos septiņos gados. Uz sapulci Jelgavā gan bija atnākuši vien četrpadsmit interesentu.
Vairāki diskutētāji uzsvēra nepieciešamību atbalstīt mazos un vidējos uzņēmējus, kuri izjūt pārmērīgu valsts iestāžu neuzticēšanos un kontroli. Jelgavas Domes Attīstības nodaļas vadītāja Gunita Osīte runāja par to, ka pašvaldībām, lai sagaidītu investorus, jāsakārto infrastruktūra, piemēram, pilsētas industriālajā zonā, kas daļēji atrodas Ozolnieku novada teritorijā. Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš atzina, ka morālās kvalitātes, piemēram, Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieka Viļa Ļevčenoka pieminēto godīguma celšanu sabiedrībā, tādā dokumentā atspoguļot ir diezgan problemātiski. Viņš piebilda, ka centrs saņēmis apmēram pusotru tūkstoti priekšlikumu, no kuriem trešdaļu devušas ministrijas, bet pārējos lielākoties nevalstiskās organizācijas. Plāna vadmotīvs ir ekonomiskais izrāviens. Pēc centra prognozēm, Latvijas iedzīvotāju skaitam nākamajos septiņos gados nevajadzētu noslīdēt zem divu miljonu robežas. Nacionālo attīstības plānu katra ES valsts izstrādā septiņu gadu periodam. Tas ir konceptuāls dokuments, uz kura tiek balstītas valsts budžeta, kā arī ES struktūrfondu izmantošanas prioritātes. Plānu izstrādā Pārresoru koordinācijas centrs, kas atrodas tiešā Ministru prezidenta pakļautībā.