Pirmoreiz pēc atgriešanās brīvvalsts statusā Latvijas poļi atkal piedalījušies Pasaules poļu spēlēs, un sportistu vidū bijuši arī jelgavnieki.
Pirmoreiz pēc atgriešanās brīvvalsts statusā Latvijas poļi atkal piedalījušies Pasaules poļu spēlēs, un sportistu vidū bijuši arī jelgavnieki.
Poļu tautības iedzīvotāji Jelgavā parādījušies jau Kurzemes hercogistes laikos. Par poļu plašāku iesaistīšanos kultūrdzīvē var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi, kad Mītavas ģimnāzijā mācījās vairāki nākamie Polijas inženieri, politiskie un militārie darbinieki, arī ievērojamākais no viņiem – 20. gadu Polijas prezidents Staņislavs Vojcehovskis. Poļu sportiskās aktivitātes pirmskara Jelgavā bija dažādu sporta biedrību ietvaros, bet Daugavpilī darbojās poļu sporta biedrība «Harfa», Rīgā – «Reduta». 30. gados sporta apritē parādījās pēc nacionālā principa organizēti sporta sarīkojumi, kas pulcēja visā pasaulē izklīdušos tautiešus – Pasaules lietuviešu spēles, ebreju «Makkabiāde». Pirmās aizrobežas poļu un Gdaņskas sporta spēles notika 1934. gadā Varšavā, kur Latviju pārstāvēja daugavpilieši.
Šovasar «Swiatowe igrzyska Polonijne» no 24. līdz 31. augustam notika Ļubļinā. Par spēlēm stāsta Jelgavas pārstāvju vadītājs, sporta skolas basketbola nodaļas absolvents un pašlaik RTU students Valts Albrekts:
«Mūs ļoti silti sagaidīja un izvietoja M. Kirī-Sklodovskas universitātes akadēmiskā centra kopmītnēs. Centrs – tā ir studentu pilsētiņa ar visu mācībām, kultūras dzīvei un sportam nepieciešamo. Līdzās minētajai universitātei Ļubļinā (354 tūkstoši iedzīvotāju) vēl ir četras augstskolas.
Atklāšanas ceremonija krāšņuma ziņā pārspēja mūsu Trīszvaigžņu spēles. Laikam jau daudz ko noteica bagātie sponsori: Eiropā pazīstamais slāpekļa koncerns «ZA Puļawy S.A.» un vairākas bankas. Sacensības notika pilsētas un universitātes teicami sagatavotajās sporta bāzēs.
Basketbolā sacensību nolikums atļāva komandā startēt arī diviem citu tautību pārstāvjiem, un mūs papildināja Kristaps Kambala un Ansis Teteris, kuri gan teica, ka viņu vecvecmāmiņas esot no poļiem cēlušās. Zaudējām Lietuvas I komandai ar 94:66 un Vācijai ar 60:75. Te jāpiebilst, ka Kristaps pret vairogu pārsita galvu un tālāk vairs palīdzēt nevarēja. Cīņā par piekto vietu ar četrdesmit punktu pārsvaru uzvarējām Lietuvas otro komandu.
Vieglatlētikā vislabāk veicās Kristapam. Viņš ar rezultātu 1,90 metru uzvarēja jauniešu konkurencē augstlēkšanā un izcīnīja trešo vietu diska mešanā. Vairākās delegācijās bija ļoti spēcīgi vieglatlēti, piemēram, Baltkrieviju pārstāvēja Atlantas olimpiādes dalībnieks tāllēkšanā. Kāds 1916. gadā dzimis vectētiņš no Anglijas, kas apbrīnojami viegli veica 3000 metru distanci, spēlēs esot startējis jau pirms 1939. gada, kad Poliju okupēja vācieši.
Visvairāk medaļu guvām peldbaseinā: Oksana Kovaļova uzvarēja 100 metros uz muguras, kompleksajā peldējumā un arī stafetē, Mareks Mateiko – 100 metros brīvajā stilā, Vitālijs Mateiko – 100 metros brasā, bet Ansis Teteris – 50 metros tauriņstilā. Man izdevās finišēt pirmajam 100 metros uz muguras. Mūsu komanda uzvarēja 4 x 100 metru brīvā stila stafetē. Attiecīgajās vecuma grupās tika izcīnītas arī vairākas sudraba un bronzas medaļas.
Spēlēs piedalījās arī Daugavpils pārstāvji, kuru komanda uzvarēja dāmu volejbolā un vīru basketbolā. Pavisam startēja poļu izcelsmes sportisti no 18 valstīm. Kuriozs: futbola turnīrā Dienvidāfrikas Republikas komandā spēlēja vieni melnie. Vairāku valstu delegācijās bija nacionālo izlašu dalībnieki, kas nodrošināja augstus rezultātus peldēšanā un vieglatlētikā. No sporta veidiem, kurus mēs nepazīstam, notika ringo turnīrs – mētā tādu aplīti pāri volejbola tīklam. No cita – vienreizēja kultūras programma, ieskaitot diskotēkas, ļoti laipni un atsaucīgi kā rīkotāji, tā arī ikdienas poļi pilsētas ielās.
Gatavojamies piedalīties arī ziemas spēlēs un, protams, arī nākamreiz vasarā pēc 4 gadiem. Iesaku poļu izcelsmes jauniešiem doties uz treniņiem peldēšanā, vieglatlētikā, iesaistīties jauniešu basketbolā. Tiesības piedalīties šajā pasākumā būs šo treniņu pūļu vērtas.»
