Kārtējo reizi tikušies triju sadraudzības pilsētu – Jelgavas, Šauļu un Pērnavas – mākslinieki. Šogad bija kārta uzņemt igauņiem. 8. augustā pie viņiem sākās simpozijs, kura tēma «Line in Space» – līnija telpā. Katrai mākslinieku grupai tika ierādīta viena telpa Mākslinieku mājā ar gaišām sienām. To drīkstēja apgleznot, apzīmēt, aplīmēt vai citādi izmantot. Starp mūsējiem, kā likās, vispiemērotākās šim uzdevumam ir Ilona Drīliņa un Kate Seržāne. Viņu darbos viens no izteiksmes līdzekļiem – protams, blakus citiem, teiksim, krāsai, gleznieciskumam, – ir līnija un zīmējums. Vienlaikus bija jāaizved arī izstāde, kuras autores, pēc mūsu izvēles, arī bija viņas. Jelgavniecēm izstāžu darbiem katrai tika atvēlēta sava istaba bijušajā rātsnamā, kurā tagad iemitinājusies pilsētas galerija.Pirmo vēra vaļā izstādi pilsētas galerijā, kur savus darbus rādīja visu triju valstu mākslinieki. Pērnaviešus pārstāvēja Mila Balti ar košām ainavām, gleznotām lielos laukumos, šaulēniešus – jaunā māksliniece Laura Goke, kurai vienai bija atvēlētas divas telpas.Savukārt mūsu māksliniecēm darbu izlikšanai katrai iedeva pa nelielai istabai. Tajā viņas rādīja tieši šai izstādei radītus opusus. I.Drīliņa, kā tas bija prasīts, ciklu «Satiktie» veidoja ar līnijām – ar šaurām otām un platiem paletes nažiem, te ar plašākiem vēzieniem, te īsiem aprautām roku kustībām. Radās mazliet ironiski cilvēku portretējumi – savdabīgi stāsti, raksturojumi. Turpretim K.Seržāne savos zīmējumos ar kopēju nosaukumu «Vārnas, kraukļi, kovārņi» turpina iemīļoto zivju tēmu. Tie ir meistarīgi veidoti un patiesībā rūgti stāsti par mūsu civilizāciju, kas rada slimības, izkropļo dabu. Tepat gribas palielīties lasītājiem, ka nupat starptautiskajā zīmējumu biennālē Pilzenē, Čehijā, K.Seržāne saņēma godalgu par augsto meistarību.Abas jelgavnieces kopā trīs īsās dienās uz sienas radīja neapšaubāmi simpozija labāko darbu – «Jautrais mats». Kaut arī viņas tehnisku un objektīvu iemeslu dēļ nevarēja īstenot sākotnējo ieceri, vienalga rezultāts ir lielisks. Kates zīmēto garo matu ērkuli, kas tik dzīvs aizņem vienu sienu, Ilona uz pārējām trim turpina, bet jau tikai ar līniju – notecējumu ritmiem. Viņa šo ritmu iezīmēja arī telpā, no griestiem nolaizdama tās pašas līnijas, tikai no cita materiāla, radot mazliet nereālu iespaidu. Protams, arī ar gaismām viņas pastrādājušas. Ieejot telpā – mākslas darbā, tu jūties kā sagūstīts, ievilkts tajā.Triju draugu pilsētu mākslinieku tikšanās bija sabalsota ar kultūras festivālu «Augusta bezmiega naktis». Kā jautās no sarunām, to neveido viena persona vai iestāde, bet katra ieinteresētā persona atsevišķi. Dienā staigājot pa Pērnavu, šo lielisko kūrorta pilsētu ar seno arhitektūru un intīmo atmosfēru, nelikās, ka patiesi notiek minētais festivāls, ja neskaita sportiskas aktivitātes, bet, līdz ko tuvojās krēslas stundas, tā, apturot transporta kustību, vairākās ielās vai uz katra stūra kaut kas notika – krodziņi piesaistīja ar koncertiem, atrakcijām, suvenīru un ēdamlietu tirdzniecību. Pilsētnieki un atpūtnieki klīda no vienas vietas uz otru, dzēra alu ielas vidū pie ātri iznestiem galdiņiem, priecājās un apmeklēja muzejus, izstāžu zāles, pat frizētavas, kurās var kļūt skaists līdz pusnaktij. Bija iespēja vēl nakts vidū noskatīties performances un koncertus jūras krastā, kā arī kinofilmas.Likās, ka visa pilsēta ir kājās un neguļ šajā «Augusta bezmiega naktī», kas atgādināja mūsu Muzeja nakti. Tikai Pērnavā viss ir tuvāk, blīvāk. Tajā iesaistās visa pilsēta, ne tikai kultūras iestādes.
