Beigusies Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas «SUSTENTO» aptauja, kurā tika noskaidrots viedoklis par medikamentu aplikšanu ar deviņu procentu PVN no 2004. gada 1. janvāra, un kā tas varētu iespaidot iedzīvotāju veselību.
Beigusies Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas «SUSTENTO» aptauja, kurā tika noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par medikamentu aplikšanu ar deviņu procentu PVN no 2004. gada 1. janvāra, un kā tas varētu iespaidot iedzīvotāju veselību.
Jelgavā aptauju ar «Zemgales Ziņu» atbalstu organizēja Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības (LKLSSB) Jelgavas nodaļas valde. Redakcijā tika iesniegtas 102 aptaujas anketas, bet pavisam akcijā piedalījās 126 iedzīvotāji, pēc tam anketas tika apkopotas un dati izanalizēti.
• Uz jautājumu, cik latu mēnesī cilvēks vidēji tērē zāļu iegādei, vairums (44,4 procenti) atbildēja, ka līdz desmit latiem; 24,6 procentiem respondentu šī summa ir līdz 40 latiem; pārējiem ir mazāk par desmit vai vairāk par 40 latiem.
• Tikai 11,11 procentiem respondentu medikamentu iegādei pietiek naudas. Lielākajai daļai – 85,7 procentiem – tās ir par maz. Visvairāk cilvēku atbildējuši, ka zāles nevar atļauties līdzekļu trūkuma dēļ (galvenokārt tie ir pensionāri), 38 respondenti minējuši, ka medikamentus nevar atļauties, jo daudz naudas vajag komunālajiem maksājumiem. Savukārt tiem, kuriem pietiek līdzekļu zāļu iegādei, galvenokārt palīdzot citi, daži ārstējas ar tautas medicīnu.
• Gandrīz pusei aptaujāto – 45,2 procentiem – pienākas valsts kompensētie medikamenti, bet 23,2 procentiem tie nepienākas. Anketās cilvēki arī minējuši, ka nezina, vai par viņiem paredzētajām zālēm ir jāmaksā valstij vai ne. Pacienti sūdzas, ka ārsti bieži vien izraksta dārgākos medikamentus, bet esot arī tādi ģimenes ārsti, kas uzsverot, ka zāles kompensē valsts.
• Uz jautājumu, vai vienmēr saņemat (ārsts izraksta) valsts kompensētos medikamentus, lielākā daļa atzinusi, ka nesaņem, tomēr 42,1 procents atbildējis – jā. Anketās daudzi norādījuši, ka saņem valsts atmaksātās zāles, bet ar tām nepietiek, tādēļ pašiem jāpērk klāt. Daži norāda, ka ārsti negribot izrakstīt medikamentus, jo izlietots limits. Pacienti uzskata, ka kompensējamo zāļu sarakstā jāiekļauj vēl vairāku slimību medikamenti.
• 41,3 procenti respondentu atzīst, ka viņu veselība pasliktinājusies vai arī cilvēks nonācis slimnīcā tādēļ, ka ārsts nav izrakstījis valsts kompensētos medikamentus. Pacienti par veselības stāvokļa pasliktināšanās iemeslu min arī to, ka, gadiem ejot, nepietiek līdzekļu, lai ārstētos, citiem ir tādas profesionālās slimības, kuras nevar izārstēt.
• Gandrīz 70 procentu respondentu, kas jau saņem valsts atmaksātos medikamentus, domā, ka viņiem būtu nepieciešams no valsts saņemt arī citus. Jo ir vairākas nopietnas slimības, kuru gadījumā valsts par zālēm nemaksā. Valstij vajadzētu palīdzēt segt protezēšanas izdevumus un maksāt par arodslimību ārstēšanu.
• Gandrīz visi respondenti vienādi norādījuši, ka medikamentu aplikšana ar PVN samazinās iedzīvotāju iespēju iegādāties medikamentus. Vissāpīgāk to uztvēruši pensionāri, viņi ir sašutuši, ka turpmāk būs jāmokās sāpēs, un uzskata, ka tā ir nelietīga pensionāru iznīcināšana, ņirgāšanās par trūcīgajiem, ka valdībai nerūp tautas veselība, jo pensijas un algas netiek līdzi dzīves dārdzībai. Pasliktināsies cilvēku dzīves līmenis. Pensionāri lūdz pārtraukt paaugstināt cenas zālēm.
Arī anketu sadaļā «Viedokļi un komentāri» izteikti daudzi sašutuma pilni vārdi. Aptaujā visaktīvāk piedalījušās sievietes – 76,2 procenti, pārējie – vīrieši.
Veselības aizsardzība un medikamentu iegāde visaktuālākā ir gados vecākiem cilvēkiem, tādēļ arī respondentu vidū 38,9 procenti bija pensionāri vecumā no 60 līdz 70 gadiem, bet tikai 3,2 procenti aptaujāto bijuši vecumā ap 30 un līdz 40 gadiem.
Jelgavnieku aizpildītās anketas tiks ņemtas vērā, izvērtējot visas Latvijas iedzīvotāju priekšstatu par gaidāmo zāļu sadārdzināšanos no nākamā gada janvāra.
Paldies visiem, kas piedalījās akcijā (tā jelgavniekiem bija tiesības paust savu viedokli par situāciju veselības aprūpē mūsu valstī) un, ļoti cerams, arī procesu virzības pozitīvā ietekmēšanā.
