“Pilsētsaimniecība” apgalvo – ielu uzturēšanā nekas nav mainījies.
Atsaucoties uz “Zemgales Ziņu” lasītāju jautājumiem un komentāriem par šoziem nenotīrītām vai slikti no sniega tīrītām ielām un ietvēm pilsētā, jautājām pašvaldības iestādei “Pilsētsaimniecība”, pēc kādiem principiem Jelgavā tiek no sniega attīrītas ielas un ietves un vai šogad ir kas mainījies to uzturēšanas kārtībā. Saņēmām formālas atbildes. “Jelgavas pašvaldības ielas un ceļi tiek uzturēti saskaņā ar Ministru kabineta “Noteikumiem par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli” un “Ielu un ceļu ikdienas uzturēšanas darbu tehniskajām specifikācijām”.”
Četras uzturēšanas klases
Pilsētas ielas ir sadalītas četrās uzturēšanas klasēs. Jelgavas ielu segumi tiek apstrādāti ar pretslīdes materiāliem prioritārā secībā, ņemot vērā ielu uzturēšanas klases. Savukārt ietvju tīrīšanas normas noteiktas pašvaldības 2012. gada 24. maija saistošajos noteikumos Nr.12-15 “Jelgavas pilsētas administratīvās teritorijas labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšana”. 2019. gadā ielu uzturēšanas kārtībā un normatīvajos aktos nav izmaiņu, savā atbildē raksta pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība”.
Cilvēki arī vaicā, kur ir pazuduši sētnieki no Jelgavas ielām, kāpēc viņus neredz agri no rīta vai pēc sniega uzsnigšanas tīrām ietves.
“Pilsētsaimniecība” organizē ietvju tīrīšanu (gan mehanizēto, gan sētnieka darbu) iestādes apsaimniekošanā esošajām ietvēm, kas atrodas pašvaldības īpašumā vai piegulst pašvaldības īpašumā esošām teritorijām, bet pilsētā daudzviet ir arī nekustamie īpašumi ar publiskā lietošanā esošām ietvēm piegulošajā teritorijā, kuru uzturēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem jāorganizē nekustamā īpašuma īpašniekam (fiziskai vai juridiskai personai). To nosaka Jelgavas pilsētas pašvaldības 2012. gada 24. maija saistošie noteikumi “Īpašuma un tam piegulošo teritoriju uzturēšana un kopšana”, skaidro “Pilsētsaimniecība”.
Savukārt uz jautājumu, vai pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” ir iegādājusies jaunus mazos traktoriņus ielu tīrīšanai, kādus un cik, atbilde ir pavisam skopa: “Iestāde organizē ielu uzturēšanas darbus. Līgumpartneris veic darbu izpildi saskaņā ar iestādes darba uzdevumu.”
Par ceļa zīmju izvietošanu pilsētas ielās laikā, kad tās tiek attīrītas no sniega, tiek sniegta šāda informācija: “Pagaidu ceļa zīmes, kas nosaka stāvēšanas aizliegumu, vietās, kur plānota sniega tīrīšana vai izvešana, tiek izvietotas diennakti iepriekš, lai attiecīgo transporta līdzekļu īpašnieki var tos laicīgi pārvietot.”
Ielas tiek kaisītas, izmantojot mitrā sāls maisījumu, rupjgraudainas smilts maisījumu, smilts/sāls maisījumu un šķembiņas.
Saskaņā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības noteikumiem nekustamā īpašuma īpašniekam (fiziskai vai juridiskai personai) īpašumam ir jānodrošina dienas laikā sasniguša sniega notīrīšana līdz pulksten 22 no piegulošās, publiskā lietošanā esošās ietves (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietu), bet ne vairāk kā piecus metrus no fiziskas personas vai 10 metrus no juridiskas personas zemesgabala.
Sniegs jātīra arī no jumtiem
Namu īpašniekiem sniegs jātīra ne tikai no īpašumam piegulošās ietves, bet arī no ēkas jumta, karnīzes, notekcaurulēm vai balkoniem. Ja sniegs vai ledus, krītot no jumta, sabojās svešu mantu vai radīs cilvēkam veselības problēmas, ēkas īpašniekam var iestāties civiltiesiskā vai kriminālatbildība.
Ja publiskajā ārtelpā uz ēku jumtiem, karnīzēm, ūdens notekcaurulēm vai balkoniem atrodas sniegs un ledus, kas rada apdraudējumu, īpašniekam nekavējoties jānorobežo teritorija ap bīstamo vietu un ne vēlāk kā 24 stundu laikā apdraudējums jānovērš, informē pašvaldībā. Par šo noteikumu pārkāpšanu paredzētais sods ir brīdinājums vai naudas sods – fiziskām personām līdz 350 eiro, bet juridiskām līdz 1400 eiro.
Noteikumu pārkāpšanas gadījumā pilsētas pašvaldības policija sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, kuru izskata un lēmumu pieņem Jelgavas pilsētas Administratīvā komisija. Pēdējos gados protokoli gan neesot sastādīti, jo pēc aizrādījuma pārkāpumi novērsti.
Ja ledus vai sniega pārkares no jumta uzkrīt cilvēkiem vai to īpašumam, ēkas īpašniekam var iestāties gan kriminālatbildība, gan civiltiesiskā atbildība par personas mantas, veselības bojāšanu. Cietušais cilviltiesisku pretenziju gadījumā var vērsties tiesā ar prasību, piemēram, par ārstniecības izdevumu segšanu, mantas atjaunošanu vai tās vērtības atgūšanu.
