Kad Jelgavā vai katram pretimnācējam rokās ir maisiņš vai groziņš ar augiem, ziedošs puķupods vai koka stāds, tad ir skaidrs, ka pilsētā atkal notiek Stādu dienas. Divu dienu laikā Stādu dienās plašā klāstā bija pieejami dažādi augļu koki, košumkrūmi, garšaugu, vīnogu, krūmmelleņu un zemeņu stādi, krāšņas puķes, rododendri, tomātu un gurķu stādi. Stādu dienās Jelgavas pils parkā savu produkciju piedāvāja vairāk nekā 200 stādu audzētavu, zemnieku saimniecību, individuālo audzētāju, selekcionāru, amatnieku, dārza inventāra un aprīkojuma ražotāju no visas Latvijas, tirgojot stādus, sēklas, košumkrūmu, skujkoku, rožu, ziemciešu un citu puķu stādus, dārza inventāru, mēslošanas līdzekļus, darbarīkus, mazās arhitektūras formas, amatnieku veidojumus, dekoratīvos nožogojumus, grāmatas, gleznas, vīnus, ēdamas lietas, produktus veselībai, apģērbus.
Darbojas ķerru dienests
Pircēji, kuri savu auto bija novietojuši patālāk no pils parka un iegādājās daudz stādu, pārdevējiem varēja lūgt caurlaidi, kas ļāva ar auto piekļūt tuvāk pilij. Pirkumus līdz automašīnai palīdzēja nogādāt arī Ķerru palīdzības dienests. “Darba ir gana. Cilvēki pērk visu, bet mums pārsvarā iznāk vest kokus. Mazākas lietas cilvēki paši aiznes līdz mašīnām,” atzina viens no “Ziņu” uzrunātajiem Ķerru dienesta darbiniekiem Jelgavas 4. vidusskolas audzēknis Marks. Viņš pastāstīja, ka dienestā strādājot astoņi deviņi puiši, galvenokārt studenti un vidusskolēni no Jelgavas skolām.
Pils saliņā divas dienas darbojās atrakcijas bērniem un kafejnīca, kā arī bija iespējams baudīt plašu kultūras programmu. 12. maijā tur notika tautas deju ansambļa “Lielupe” sezonas atskaites koncerts, kura viesi bija bērnu deju kolektīvs “Ieviņa”. Savukārt pie Studentu kluba pieaugušie varēja iemēģināt roku loka šaušanā, bet bērni – vizināties ar ponijiem.
Jāpiebilst, ka sestdien jau ap pusdienas laiku daudzi tirgotāji savu preci bija tikpat kā iztirgojuši un steidza gādāt papildu pievedumu. Pērkot labi un visu – tā sacīja daudzi no pārdevējiem. Stādu dienu apmeklētāji bija priecīgi, laipni un labā noskaņojumā iepirkās un baudīja pasākuma kultūras programmu. Varēja dzirdēt lietuviešu valodu – pircēju un pārdevēju vidū bija arī mūsu kaimiņvalsts pārstāvji. Tāpat ne viens vien dejotājs tautastērpā pēc tam aši iejuka pūlī un kļuva par stādu pircēju.
Katru gadu brauc no tālienes
“Patīk tik ļoti, ka jau divus gadus braucam no Liepājas. Pie mums Liepājā arī 1. maijā bija līdzīgs pasākums, taču platības ziņā Jelgavas Stādu dienas ir lielākas, te ir vairāk pārdevēju un lielāka augu izvēle. Bijām jau sarunājuši ar vairākiem stādu audzētājiem tikties Jelgavā, taču papildus ieplānotajam veicām arī neplānotus pirkumus,” stāsta Romija Andersone no Liepājas, kopā ar palīdzēm pie Jelgavas pils sienas novietojot daudzos pirkumus.
Savukārt Astra Daila un Lelde Jaunzemes ir baušķenieces, bet dārziņš viņām esot aiz Dobeles, Auros. “Katru gadu braucam uz Stādu dienām Jelgavā. Žēl, ka šogad nesastapām visas lielās atpazīstamās kokaudzētavas. To šogad ir mazāk nekā citus gadus, piemēram, nav stādaudzētavas “Blīdene”. Nopirkām aveņu stādus un rozes, bet katru reizi cenšamies meklēt un iegādāties arī kādu retumu. Šoreiz nopirkām kalmiju “Kaleidoscope”, kas ir Ziemeļamerikas augs,” atrādot savus pirkumus, “Ziņām” stāsta abas Stādu dienu apmeklētājas. Viņas īpaši priecājas par skaistajām, veselīgajām Kandavas novada Vānes pagasta “Jāņadārza” rozēm, kuru pārdevējs devis arī vērtīgus padomus, bet kāds laipns puisis no Jelgavas izlīdzējis ar stādu novietošanu. “Laipni tirgotāji, brīnišķīgs pasākums, priecīgi cilvēki,” viņas rezumē savus iespaidus.
Pastāvīgie tirgotāji apmierināti
Savukārt viens no tirgotājiem zemnieku saimniecības “Sprogas” īpašnieks Ivars Tīcs kopā ar saviem augļu koku stādiem uz Jelgavu ceļu mērojis no Alūksnes. “Pasākums ir kvalitatīvs un no organizatoriskās puses labi organizēts. Braucam uz šejieni katru gadu kopš laika, kad bija vēl Stādu parāde. Kā augļkopībai paredzētu stādu audzētājs varu teikt, ka augļu kokiem šis laiks jau ir mazliet par vēlu, bet puķu audzētājiem – tieši laikā. Lielāko stādu daudzumu esam iztirgojuši jau aprīļa beigās, un sortiments vairs nav tāds. Tagad vairāk jākoncentrējas uz podos audzētajiem stādiem, jo kailsakņi jau sāk plaukt. Vidzemē mūs pazīst, bet arī Jelgavas pusē ir pastāvīgi klienti,” stāsta Ivars.
Arī “Latvijas valsts mežu” Jelgavas kokaudzētavas ainavu speciāliste Marta Soma teic, ka tirdzniecība sokas ļoti labi. “Priecājos, ka esam kļuvuši pamanāmāki, un daudzi jau zina, kur mēs atrodamies. Pirms diviem gadiem vēl nezināja,” tā viņa. Speciāliste stāsta, ka pircēji visvairāk pērkot mazās dekoratīvās eglītes ar divkrāsu krāsojumu – baltu un zaļu un skaistiem čiekuriņiem –, kā arī lapegles. Pieprasīts ir viss, kas krāsojas. Arī tūjas, spirejas un ceriņi esot cieņā, tāpat peonijas. Marta aicina apmeklēt kokaudzētavu, kur augot 60 peoniju šķirņu.
Tads Cviliks ieradies no Kauņas Lietuvā un stāsta, ka Stādu dienās Jelgavā piedalās jau desmito gadu. Pircēji pērkot no visa pa druskai. Viņš gan piemetina, ka pagājušogad pirkuši labāk, tomēr sestdien ap pusdienas laiku bija pārdoti jau visi upeņu un sarkano jāņogu stādi.
Turpretī zemeņu stādu audzētāja no Salaspils novada Inese Liepiņa nespēj vien nobrīnīties, kāda zemeņu stādu pircēju viesuļvētra sestdienas rītā brāzās pāri Jelgavai. Dažu stundu laikā izpirkti visi stādi, stāsta saimniece, rādot uz pāris kastītēm, kurās vēl “aizķērušies” daži zemeņu stādiņi. Pagājušā ziema bijusi maiga, zemenes labi pārziemojušas, arī stādi esot labi. “Ziņas” novēroja, ka pircēju rinda izveidojusies arī pie zemeņu stādu audzētājas Māras Kampānes no Bauskas novada.
Stādu dienās piedalījās vēl citi mūspuses stādu audzētāji – SIA “Dārzs”, Zaļenieku kokaudzētava un Grosa kokaudzētava no Ozolnieku novada Salgales pagasta. Pie Grosa kokaudzētavas “Bētras” stenda pircēji apstājās bieži, lai ne tikai aplūkotu augļu koku stādus, bet arī lai pagaršotu veselīgo kārumu – dzērveņu un cidoniju sukādes –, un nebeidza vien slavēt saimniekus par garšīgo produkciju. Rabarberu sukādes jau beigušās, skaidro pārdevējs, piedāvājot pamēģināt arī no cidoniju sīrupa gatavoto dzērienu. “Ar sukādēm nodarbojamies jau trīs četrus gadus. Sāka mana sieva, pēc tam tās iegaršojās visiem. Iesaistījās arī sievasmāte, bet es šajā ģimenē ieprecējos un arī tirgojos ar stādiem. Sukādes labi papildina stādus un otrādi,” tā Viesturs Berķis. Viņš piebilst, ka sukāžu gatavošana noskatīta Dobelē, bet sievastēvs uztaisījis žāvētavu. Produkti tiekot žāvēti 35 grādu temperatūrā 30 stundu, lai visi vitamīni paliek iekšā, uzsver puisis.
