Ar tirgus būvniecības ieceres dokumentāciju līdz 23. decembrim var iepazīties Jelgavas pašvaldības administrācijas Klientu apkalpošanas centrā.
“Mani Jelgavas tirgus interesē kā jelgavnieku, jo to regulāri apmeklēju, tāpēc man ir svarīgi, kā tas izskatās un kā es varu ietekmēt šo procesu. Pirmais iespaids ir skumjš, jo tirgus ēka izskatās primitīvi, bet ir taču 21. gadsimts,” savus iespaidus atklāj biedrības “Jelgavas attīstībai” vadītājs Jānis Āboliņš. “Prevalē investoru intereses, otrajā un trešajā plānā atstājot lietotāju ērtības un funkcionalitāti,” piebilst biedrības pārstāvis arhitekts Vents Grietēns.
Jaunā Jelgavas tirgus projekta autors SIA “Statio arhitektūra” arhitekts Uldis Mazais, pilsētas domē prezentējot projektu, klāstīja, ka stadiona vietā Sporta ielā iecerēts automašīnu stāvlaukums sākumā 220, bet vēlāk 450 vietām, kas apkalpos gan tirgu, gan autobraucējus, kuri vēlas nokļūt uz dzelzceļa stacijas peroniem. Lai nerastos situācija, ka šo stāvlaukumu ilglaicīgai stāvēšanai izmanto jelgavnieki, kuri dodas ar vilcienu uz Rīgu, tiks noteikts stāvēšanas laika ierobežojums. Uz peroniem varēs tikt arī pa tuneli, ko paredzēts izbūvēt blakus tirgus paviljonam, lai cilvēkiem, kuri vēlas nokļūt uz peroniem, nav jāšķērso visa tirgus teritorija. Projekta vizualizācijā bija redzams, ka blakus tirgum atrodas autoosta un kinoteātris, taču šiem objektiem, visticamāk, jau būs citi attīstītāji. Kas attīstīs autoostu un pārējos objektus, to tirgus projektētājs U.Mazais komentēt nevarot, bet ir skaidrs, ka šiem attīstītājiem būs jāslēdz līgums ar pašvaldību.
“Šobrīd Jelgavas tirgus nomā zemi no pieciem īpašniekiem, no kuriem daži dzīvo ārzemēs, un nauda aiziet uz turieni. Jaunajā tirgū zeme tiktu nomāta no pašvaldības, un nauda paliktu tepat Jelgavā,” uzsvēra SIA “Jelgavas tirgus” direktors Andris Vaišļa.
Mazāks par veco
Iecerētā tirgus paviljona kopējā platība būs 4000 kvadrātmetru. Ēkas priekšā atradīsies tirdzniecības vietas sezonas precēm – vasarā tur stādu tirgotāji varēs pārdot stādus, bet ziemā – Ziemassvētku eglītes. Stādu tirgus būs slēdzams, līdz ar to preci varēs atstāt arī pa nakti. Tirgotājiem paredzēts izsniegt iebraukšanas atļauju tirgū. Arī pircējiem, kuri iegādāsies preci no stādu tirgotājiem, tiks iedotas atļaujas iebraukt, lai viņi varētu paņemt nopirkto, iekraut mašīnā un izbraukt no tirgus.
Tirgus paviljona priekšā plānots ierīkot labiekārtotu laukumu ar soliņiem un apstādījumiem, izveidot bērnu rotaļu laukumu un strūklaku. Šeit atrastos vieta arī āra kafejnīcai.
Lai tirgus paviljons neizskatītos pēc kārtējās kastes, angāra vai šķūņa, bet būtu moderns, arhitekts U.Mazais ēku papildinājis ar dekoratīvām sijām un logiem. Ēka sastāv no kolonnām, un to paredzēts būvēt no dzelzsbetona paneļiem. Apkuri nodrošinātu “Fortum Jelgava”. Demonstrējot skatu no stacijas peronu puses, bija redzams labiekārtots laukums ar biļešu kasēm un ieeju tirgū.
Jaunās tirgus ēkas iekšienē viena puse paredzēta maziem kioskiem, kuros tiks tirgotas rūpniecības preces (līdzīgi kā Ķīpsalā), bet otrā angāra pusē atradīsies pārtikas tirgus ar piecām atsevišķām “salām”, kā arī zivju nodaļa, gaļas tirdzniecības vietas ar speciālām telpām gaļas pārstrādei un uzglabāšanai, tirdzniecības vietām citu pārtikas produktu pārdevējiem un tehniskās telpas, skaidroja U.Mazais.
No krāmu tirgus jaunajā projektā gan nolemts atteikties. Stādu tirgu un āra tirdzniecības vietas iecerēts izmantot arī pēc sezonas, bet tur “visu cauru gadu nevarēs stāvēt vīrs ar kartupeļu maisu”, piebilda A.Vaišļa, atzīstot, ka jaunais tirgus platības ziņā būs mazāks nekā tagadējais, taču, izvērtējot pašreizējo tirgus noslogojumu, secināts, ka lielāks Jelgavai nav nepieciešams.
Interese ir liela
“Interese par jauno tirgu ir liela ne tikai no Jelgavas, bet arī citiem tirgotājiem. Pirmkārt tirdzniecības vietas piedāvāsim jelgavniekiem un tad cilvēkiem no citiem reģioniem,” plāno A.Vaišļa. Tirgus darba laiks iecerēts no pulksten septiņiem līdz 19, lai tirgotāji varētu pavadīt un sagaidīt tos jelgavniekus, kuri dodas uz Rīgu un atpakaļ. Tirgus direktors izsūtījis vēstules 75 vietējiem ražotājiem un tirgotājiem un izteica vēlmi atbalstīt vietējos, taču norādot, ka vecajā tirgū ļoti aktīvi darbojas tirgotāji no Lietuvas un acīmredzot mūsu pircējiem interesē lietuviešu preces.
Jautājumu un iebildumu – daudz
Pēc jaunā tirgus idejas prezentācijas apmeklētāji aktīvi uzdeva jautājumus, pauda savu viedokli, izteica ierosinājumus un iebildumus. Daži bija satraukušies, ka tirgū nebūs iespējas tirgoties no automašīnām. Projekta attīstītājiem tika jautāts arī par viņu iepriekšējo pieredzi šādu tirgus projektu realizēšanā. Tāpat interesēja, vai tirgus ēka būs vienīgā un kur palikusi iecere par autoostu un kinoteātri. Izskanēja atbilde, ka no Jelgavas pašvaldības vēl tiek gaidīti jaunie šīs teritorijas izmantošanas nosacījumi.
Kāds jelgavnieks izteicās, ka jaunā tirgus ēka vairāk atgādina rūpniecības objektu, ne tirgu, bet citam tā asociējas ar ventilatoru ražošanas uzņēmumu, bet nekādi ne ar tirgu kā pilsētas arhitektūras vizītkarti un celtni ar pievienoto vērtību.
Iedzīvotāji arī apšaubīja tuneļa nepieciešamību un bažījās par drošību tirgus teritorijā un ap dzelzceļu, pa kuru tiek pārvadātas bīstamas kravas. Tunelis gan esot tikai vīzija, bet gar dzelzceļu paredzēta 25 metru aizsargjosla, norādīja projekta arhitekts.
Bijušais uzņēmuma “Latvijas keramika” inženieris Ojārs Kalniņš savukārt uzskata, ka pie dzelzceļa stacijas tirgum būtu īstā vieta, visizdevīgākā, pilsētas centram tuvākā, praktiskākais un reālākais risinājums salīdzinājumā ar pašreizējo tirgu, kuru apmeklē arī ārzemnieki, taču tas rada nesakoptības iespaidu pretstatā atjaunotajai Jelgavas pilij.
Jaunā tirgus būvniecība varētu sākties nākamā gada pavasarī, solīja Jelgavas tirgus direktors A.Vaišļa. Bet kas notiktu, ja pilsēta atteiktos no šīs ieceres? “Tad nebūs konkurences lielveikaliem. Ne visi cilvēki iet iepirkties uz lielveikaliem, un ne visi tirgotāji gatavi tajos īrēt tirdzniecības vietas un maksāt par to lielu naudu,” sprieda A.Vaišļa. Izskanēja arī bažas, vai līdz ar jaunā tirgus būvniecību nepaaugstināsies īres maksa tirgotājiem. A.Vaišļa satrauktos mierināja, ka to nav plānots būtiski celt.
Iedzīvotājus uztrauc arī, vai ir padomāts par vairākiem piebraucamajiem ceļiem, jo pašlaik projektā paredzēta tikai viena iebrauktuve no Sporta ielas puses, un vai tiks pārcelta autobusu pietura no stacijas tuvāk tirgum. Autoostas būvniecības gadījumā plānota vēl otra iebrauktuve no apļa puses, pa kuru varēs iebraukt tikai autobusi un piegādes transports, bet uz otro jautājumu skaidra atbilde netika sniegta.
Biedrība “Jelgavas attīstībai” kritizē projektu
“Skumjš izskats tirgum. Varētu piestrādāt vairāk. Citādi tas neko neatšķiras no parasta lielveikala, kura mūžs ir 20–30 gadu. Gribētos redzēt ko smalkāku gan materiālu ziņā, gan visā pārējā,” sabiedriskās apspriešanas sanāksmē pauda biedrības “Jelgavas attīstībai” vadītājs J.Āboliņš. Pēc prezentācijas sarunā ar “Ziņām” viņš atzina, ka “deviņdesmitie ir garām, tirgus ir jāpārkārto, lai lupatu un riepu vairs nebūtu”. Viņaprāt, jādod iespējas vietējiem ražotājiem, mājražotājiem un sabiedrība ir jāaudzina. Runājot par tirgus ēkas būvniecībā izmantotajiem materiāliem, arī “betona rāmji un betona sienas ir pagājušais gadsimts”.
“Šajā tirgus koncepcijā ir jautājums par latiņu, par kvalitāti, mēs nevaram samierināties ar kaut ko ļoti pieticīgu. Gribas redzēt plašāku vīziju. Viens negatīvs piemērs jau mums ir – biznesa inkubatora ēka Lielupes krastā. Cilvēka daba ir tāda – ja pļavā viens ir pietaisījis, tad pārējie nāks un taisīs vēl,” skarbs ir J.Āboliņš. Viņam arī rūp, lai uz jauno tirgu ar sabiedrisko transportu varētu nokļūt veci cilvēki un nebūtu pa pilsētu jāiet ar smagām somām. Patlaban biedrības vadītājs nekādu sabiedriskā transporta risinājumu no projekta attīstītāju puses nesaskata. Savukārt arhitekts V.Grietēns pauda viedokli, ka neredz teritorijas kopainu, vienotu koncepciju, izskatās, ka projekts tapis lielā steigā un ir tas pats vecā tirgus koncepts, tikai jaunā čaulā – gluži kā nokrāsota Lieldienu ola. “Tirgus katrā pilsētā ir vienā eksemplārā, un tas nevar tikt tiražēts masveidā kā, piemēram, “Maxima” lielveikali,” viņš piebilda.
Turpretī biedrības “Jelgavas attīstībai” pārstāvi juristu Mārtiņu Daģi, kurš dzīvo topošā tirgus tuvumā, uztrauc lielā satiksmes plūsma un transporta kustības plānojums tirgus apkārtnē. Turklāt “starp stāvlaukumu, kur cilvēki tagad atstāj mašīnas, lai dotos uz Rīgu, un dzelzceļu radīts šķērslis, kas var izraisīt konfliktus starp tiem, kas braukā uz Rīgu,” spriež jurists.
Sarunas noslēgumā biedrības “Jelgavas attīstībai” pārstāvji izteica cerību, ka projektētājs ieklausīsies iedzīvotāju un speciālistu viedokļos un mainīs projektu.
Kas investēs jaunajā tirgū?
Joprojām nav arī skaidrības, kas ieguldīs naudu jaunajā tirgū. “Ziņas” jau rakstīja, ka 2016. gadā Vladimirs Šalajevs, ar 1500 eiro pamatkapitālu dibinātā uzņēmuma SIA “ERA2K TT” vienīgais īpašnieks un darbinieks, kļuva par tirgus vairākumdaļu īpašnieku. Toreiz Jelgavas dome pieņēma strīdīgu lēmumu piesaistīt tirgum kā investoru SIA “ERA2K TT” (otram pretendentam – ceļu būvniecības sabiedrībai “Igate” – tika atteikts). Investors apņēmās noteiktā termiņā ieguldīt SIA “Jelgavas tirgus” 800 000 eiro, kas arī izdarīts. Par šīs naudas izcelsmi ne pašvaldība, ne V.Šalajevs informāciju nesniedz. Tā arī līdz šim nav paskaidrots, ar kādas izcelsmes naudu V.Šalajevs kļuva par agrāk pašvaldībai piederošā tirgus vairākuma daļu turētāju. Tirgus idejas prezentācijā Jelgavas domē jautājums tika atkārtoti uzdots, taču izskanēja vien izvairīga A.Vaišļas atbilde: “Ja nebūtu investora, tad nebūtu šī projekta. Necaurspīdīgu darījumu nebūs.”
“Ziņas” jau rakstīja, ka SIA “Jelgavas tirgus” noslēdzis pārdošanas līgumu par 6423 kvadrātmetrus liela vecajā tirgū Uzvaras ielā 56 iekļautā zemesgabala pārdošanu. Pēc neoficiālas informācijas, tieši pārdoto zemesgabalu dēļ tiek sasteigts jaunais tirgus projekts.
Ar jaunā tirgus būvniecības ieceres dokumentāciju līdz 23. decembrim var iepazīties Jelgavas pašvaldības administrācijas Klientu apkalpošanas centrā Lielajā ielā 11, darba laiks pirmdienās no pulksten 8 līdz 19, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no 8 līdz 17, piektdienās no 8 līdz 14.30. Iedzīvotāji atsauksmes par projektu arī var iesniegt līdz 23. decembrim pašvaldības administrācijas Klientu apkalpošanas centrā vai sūtot pa e-pastu: [email protected].
