Norvēģijas karalis Haralds V, kas aizvadītajā nedēļā ieradās divu dienu vizītē Latvijā, piešķīris savas valsts augstāko apbalvojumu – Svētā Olafa ordeni – 54 Latvijas pilsoņiem.
Norvēģijas karalis Haralds V, kas aizvadītajā nedēļā ieradās divu dienu vizītē Latvijā, piešķīris savas valsts augstāko apbalvojumu – Svētā Olafa ordeni – 54 Latvijas pilsoņiem, kuru vidū ir arī Saeimas deputāts Andris Tomašūns un LLU rektors Voldemārs Strīķis.
Ar. Svētā Olafa ordeņa Lielo Krustu (I šķiru) apbalvoti Valsts prezidents Guntis Ulmanis un prezidenta kundze Aina Ulmane. Svētā Olafa ordeņa III šķira ordeņa komandiera apbalvojums piešķirts vairākiem Latvijas politiķiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, kuru vidū arī jelgavnieks, Saeimas deputāts, Latvijas Norvēģijas parlamentārās sadarbības grupas vadītājs Andris Tomašūns. Starp ordeņa virsniekiem ar Svētā Olafa ordeņa IV šķiru apbalvotajiem ir arī Lauksaimniecības universitātes rektors Voldemārs Strīķis.
Kopumā Svētā Olafa Ordeņa piecu šķiru apbalvojumi piešķirti 54 Latvijas pilsoņiem politiķiem, ministriem, izglītības un kultūras darbiniekiem, māksliniekiem un vairāku citu nozaru pārstāvjiem, kas devuši nozīmīgu ieguldījumu Norvēģijas un Latvijas sakaru nostiprināšanā.
Laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» līdz ar apbalvoto sarakstu publicēts arī Norvēģijas apbalvojuma Svētā Olafa ordeņa apraksts.
Ordeni vienlaikus ar Norvēģijas valsts karogu un ģerboni iedibinājis Zviedrijas karalis Oskars I 1847. gadā. Kad 1905. gadā Norvēģija pārtrauca ūniju ar Zviedriju un izveidoja neatkarīgu karalisti, tas kļuva par Norvēģijas augstāko apbalvojumu un valsts vienīgo ordeni. Ordenim ir piecas šķiras, un ar to apbalvo arī ārzemniekus.
Ordenis nosaukts Norvēģijas patrona Sv.Olafa vārdā. Neilgi pēc nāves svēto kārtā ieceltais Olafs Haraldsons, kas uzskatāms par Norvēģijas valsts pamatlicēju, pievērsa norvēģus kristīgajai ticībai un bija Norvēģijas karalis no 1015. līdz 1028. gadam. Olafs miris 1030. gada 29. jūlijā. Ar karaļa vārdu saistās dažādi brīnumaini atgadījumi, bet viņa miršanas dienas atzīmēšana 29. jūlijā viduslaikos izvērtusies par lielākajiem tautas svētkiem, kuru tradīcijas saglabājušās līdz mūsdienām. Karaļa pīšļi atdusas Niderosas katedrālē Tronheimā.
Ordeņa zīme ir baltas emaljas Maltas tipa krusts, starp kura zariem kronēti zeltīti O burti. Centrā sarkanas emaljas medaljonā kronēts zeltīts Norvēģijas lauva ar Sv.Olafa cirvi ķetnās, apkārt tumši zilas emaljas aplis ar baltām malām.
Reversā karaļnama devīze: «Ret og sandhed.» (Likums un patiesība.) Krustu ar lenti savieno zeltīts kronis, uz kura novietots neliels Norvēģijas lauva.
Ja Sv.Olafa ordeni piešķir par militāriem nopelniem, starp kroni un krustu novieto sakrustotus zobenus. Ordeņa lente ir nacionālā karoga krāsās: sarkana ar baltzili baltām malas svītrām. Ordeņa zvaigzne astoņstaru, sudraba, tās centrā novietots ordeņa krusta aversa attēls bez kroņa.
