Latvijā un Jelgavā ir liels nepilsoņu skaits, bet sabiedrībā vāji attīstītas prasmes veidot starpkultūru dialogu. Attieksmē pret iebraucējiem valda stereotipi, nav izskausta neiecietība. Šie ir daži iemesli, kāpēc Tieslietu ministrija (TM) reģionos rīko seminārus par iebraucēju integrācijas jautājumiem Latvijā un ES
Latviešiem vēsturiski vārds «ienācējs» saistās ar vārdu «noteicējs», atzīst biedrības «Integrācijas centrs» vadītāja Guna Garokalna-Bihela. Taču no šīs baiļu sajūtas jāatbrīvojas. Centra pieredze liecinot, ka viņi Latvijā ierodas ar augstāko izglītību kādā nozarē un labu praksi savā dzimtajā zemē, taču viņiem dažkārt jāmācās jauna profesija, jo šejienes darba tirgus nevar nodrošināt darba vietas. Latviešiem arī esot negatīvs uzskats par to, kāpēc ieceļotāji nemācās latviešu valodu, lai gan nereti pēdējo gadu laikā iebraukušajiem interesējot latviešu valoda un kultūra, bet valoda paliek neapgūta kursu dārdzības dēļ. Kāda ukrainiete, kas uz Latviju pārvākusies, jo vīrs atradis darbu, atzina, ka ir pateicīga Latvijai, taču trūkstot bezmaksas medicīnas, kā arī informācijas avotu tiesisko un sociālo jautājumu risināšanā. Pēc TM datiem, lielākā daļa imigrantu no trešajām jeb ārpus ES un ES ekonomiskās zonas valstīm uz Latviju brauc strādāt, 39 procenti te ierodas ģimenes apvienošanas nolūkā un tikai neliela daļa vēlas mācīties. 2010. gada janvārī Latvijā uzskaitē bijušas 7000 trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas atļaujas. Diskusija tika veidota trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda programmas ietvaros. Imigrantu integrācija ir process, kurā imigrantam veidojas saskarsme ar dažāda līmeņa sabiedrības pārstāvjiem. Jelgavniekiem šis jautājums arī ir nozīmīgs, jo 44,6 procenti iedzīvotāju ir citas tautības, 18 procentu – nepilsoņi, bet 2,1 procentam nav ne pilsoņa, ne nepilsoņa statusa, liecina TM informācija.
