Pirmās brīvvalsts gados ne viens vien zemgalietis augstākās zinības guva Latvijas Universitātē.
Pirmās brīvvalsts gados ne viens vien zemgalietis augstākās zinības guva Latvijas Universitātē. Līdzās latviešu profesoriem un docentiem lekcijas tīrā latviešu valodā tur lasīja arī cittautieši. Vairums no viņiem bija mūsu valstī un Jelgavā tolaik dzīvojošo Baltijas vāciešu atvases. Viens no viņiem – Pauls Denfers.
Pauls Denfers dzimis 1871. gada 30. oktobrī Jelgavā ģimenē, kas cēlusies no 17. gadsimtā hercogu laikos ieceļojuša holandiešu cilmes vīra. Kāds no viņa senčiem bijis militārs darbinieks un Novgorodas gubernators, cits – 18. gadsimta hercogistes gleznotājs. Pilsētas ģimnāziju Pauls Denfers beidzis 1889. gadā, pēc tam studējis Pēterburgas universitātes Matemātikas fakultātē un Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultātē, ko ar inženiera grādu beidzis 1895. gadā. Darba gaitas viņš sācis tā paša gada rudenī Krievijā Kalugas puses Kondrovas papīrfabrikā. Pēc tam bijis konstruktors Rīgā Felzera mašīnrūpnīcā, Kolomnas mašīnrūpnīcā. No 1899. gada 20. augusta Pauls Denfers bijis Rīgas Politehniskā institūta profesora vietas izpildītājs, vairākus gadus pavadījis studiju komandējumā Vācijā, bijis Rīgas jubilejas izstādes komitejas loceklis, paaugstināts par valsts padomnieku. No 1906. gada Pauls Denfers bijis Rīgas Politehniskā institūta profesors. Saņēmis Sv. Staņislava II šķiras un Sv. Annas II šķiras ordeņus. Pirmā pasaules kara laikā strādājis kara rūpniecības komitejā Urālos – Jekaterinburgā, arī militārā pārvaldē Maskavā.
No 1918. gada P. Denfers strādājis Rīgas Politehniskajā institūtā, pēc tam Latvijas Universitātē. 1924. gadā aizstāvējis doktora disertāciju un līdz pat 1939. gada rudenim bijis profesors LU Mehānikas fakultātē. Pēc tam kopā ar citiem vāciešiem repatriējies no Latvijas.
P. Denfers ir vairāku pazīstamu publikāciju autors, nozīmīgākās no tām – par papīra apstrādi. Sastādījis mācību grāmatu «Kokapstrādāšanas mašīnas» krievu valodā un «Metālu mehāniskā tehnoloģija» latviešu valodā. Viņš bija viens no tiem, kura zināšanas nodrošināja papīra ražošanas un metāla tehnoloģijas teorētisko balstu pirmskara Latvijā. Ievērības vērta ir arī viņa darbība fotogrāfijas jomā, viņš bijis Fotogrāfu biedrības biedrs.
