Jelgavas amatniecības centrā 19. jūnijā Rīgā Mazajā Ģildē notika Latvijas Amatniecības kameras meistara un zeļļa diplomu izsniegšanas ceremonija.
Jelgavas amatniecības centrā 19. jūnijā Rīgā Mazajā Ģildē notika Latvijas Amatniecības kameras (LAK) meistara un zeļļa diplomu izsniegšanas ceremonija.
Šis pasākums ieies vēsturē ar diviem īpašiem notikumiem amatnieku himnas pirmatskaņojumu un LAK Goda meistara diploma pasniegšanu jelgavniekam, 1939. gadā no Jelgavas Amatnieku biedrības Latvijas Amatniecības kamerā vēlētam loceklim Žanim Ragaišam.
Pasākums tradicionāli sākās ar klusuma brīdi aizsaulē aizgājušajiem amatniekiem un ar Valsts himnu. Pēc tam kamerkora «Fortiks» izpildījumā pirmoreiz izskanēja Eduarda Muižarāja komponētā «Amatnieku himna». Eduards Muižarājs ir kordiriģents un ilgus gadus strādājis arī ar Jelgavas koriem. Viņš bijis pirmā atjaunotās Amatniecības kameras Goda meistara akmeņkaļa Henrihsona tuvs draugs un pēc meistara nāves Amatniecības kameras prezidentam Vilnim Kazākam piedāvājis sacerēt amatnieku himnu. 19. jūnija pēcpusdienā amatnieku vēsturiskajā nama Mazās Ģildes lielajā zālē izskanēja himna ar šādiem vārdiem:
Tēvija, tauta, amats,
Vienībā mūsu pamats,
Tēvija, tauta, amats,
Vienībā mūsu pamats.
Godāts lai meistars
sirmais,
Arī zeļļa veikums pirmais,
Nāk no mūsu senču sētas
Krietna darba tikums
svētais.
Pēc himnas izskanēšanas sākās diplomu izsniegšana. Pirmais LAK Goda meistara diplomu saņēma jelgavnieks Žanis Ragaišs.
Ž.Ragaiša amatnieka gaitas sākās 1921. gadā dzimtajā pilsētā Jelgavā, kad viņš iestājās darbā Jāņa Ķinča kurpnieku darbnīcā par mācekli. Līdz ar jaunekļa amata meistarību auga arī J.Ķinča darbnīca, un 20. gadu beigās tas bija lielākais Jelgavas apavu izgatavošanas uzņēmums.
Tajā laikā Latvijā neprasīja amatnieka diplomu, lai strādātu amatniecības uzņēmumā. Tikai 1933. gadā Ķincis ieteica nokārtot kurpnieka amata zeļļa eksāmenus Jelgavas amatu meistaru ģildē un Žanis Ragaišs ieguva kurpnieka amata zeļļa grādu.
Šajā laikā Ragaiša kungs bija uzņēmuma tehniskais vadītājs un veica arī individuālos pasūtījumus.
1936. gadā izveidoja Amatniecības kameru un daudzās amatnieku biedrības apvienoja Jelgavas Amatnieku biedrībā. Ž.Ragaišs aktīvi iesaistījās biedrības dzīvē. Viņš organizēja biedrības zeļļu dubultkvartetu un darbojās biedrības orķestrī.
1938. gadā Latvijas Amatniecības kamera piešķīra savu kurpnieka amata zeļļa diplomu. Ž.Ragaišs vadīja Jelgavas Amatnieku biedrības kurpnieka amata zeļļu kopu, organizējot izglītojošus un saviesīgus pasākumus jaunajiem kurpniekiem.
Ne velti 1939. gadā Žani Ragaišu Jelgavas Amatnieku biedrība izvirzīja pārstāvēt jelgavniekus Latvijas Amatniecības kamerā. 1939. gadā Jelgavas amatnieku organizācija bija starp lielākajām un spēcīgākajām Latvijas amatnieku biedrībām un tajā bija vairāk nekā 900 biedru – amata meistari, zeļļi un mācekļi. Īsi pirms padomju okupācijas Ž.Ragaišs sāka kārtot amata meistara eksāmenus, bet varu maiņa izjauca aizsākto.
Ž.Ragaišs nostrādāja J.Ķinča uzņēmumā Katoļu ielā līdz 1944. gada vasarai, kad bēgļu gaitas viņu aizveda uz Ventspils apriņķi. Pēc kara kurpniekmeistaru aicināja palikt Užavas pagasta veidot apavu darbnīcu, bet sirds aicināja atgriezties dzimtajā Jelgavā.
Agrākā darbavieta Katoļu ielā gulēja drupās, arī J.Ķinča apavu ražotne bija stipri postīta. Padomju varasvīri Ž.Ragaišu aicināja veidot kurpnieku arteli, bet pieredzējušo kurpnieku nesaistīja amatnieku piespiedu apvienošana un arī saglabājusies kurpnieku darbnīcu tehnika bija ļoti nabadzīga, tāpēc viņš no šā amata atteicās.
Pēckara laikā viņš algotu kurpnieka amatu nestrādāja, bet pildīja atbildīgus amatus pilsētas uzņēmumos un iestādēs.
Domājams, daudzi Lauksaimniecības akadēmijas darbinieki Žani Ragaišu atceras kā rosīgu prorektora vietnieku. Padomju varas gados Ž.Ragaišs bija aktīvs LLA (LLU) vīru kora «Ozols» dalībnieks, bieži viņu varēja redzēt medībās un strādājam ģimenes dārziņā.
Ž.Ragaišs bija aizkustināts, ka 60 gadu pēc tam, kad viņš saņēma Amatniecības kameras zeļļa diplomu, viņu atkal atcerējušies Jelgavas amatnieki un LAK vadība.
Šāgada pavasarī Ragaiša kungs nosvinēja 95. dzimšanas dienu. Viņš ar prieku nodotu savas amata zināšanas un iemaņas tālāk, bet diemžēl vājā acu gaisma neļauj to pilnībā izpildīt. Tomēr kurpnieki varētu pulcēties ap pieredzējušo amatnieku, lai atjaunotu kurpnieka amata sekciju.
Trešais iezīmīgais Amatniecības kameras meistaru un zeļļu diplomu pasniegšanas ceremonijas notikums bija pirmo malēju amata meistaru diplomu pasniegšana.
