Kokapstrādes uzņēmuma «Jelgawood» neto apgrozījums pagājušajā gadā pārsniedzis 407 tūkstošus latu. Salīdzinājumā ar 1998. gadu tas audzis vairāk nekā par162 tūkstošiem latu.
Kokapstrādes uzņēmuma «Jelgawood» neto apgrozījums pagājušajā gadā pārsniedzis 407 tūkstošus latu. Salīdzinājumā ar 1998. gadu tas audzis vairāk nekā par162 tūkstošiem latu. Kāpums panākts galvenokārt, ieviešot datorvadības darbagaldus un izlaižot jaunu produkciju.
Apgrozījums uzņēmuma pastāvēšanas laikā palielinājies katru gadu vismaz par procentiem 60 un salīdzinājumā ar 1995. gadu audzis vairāk nekā 13 reižu. Strādājošo skaits kopš uzņēmuma izveides 1993. gadā palielinājies no 8 līdz 37 darbiniekiem. Savulaik ražotne tapusi praktiski no nulles, kad uzņēmums iegādājies Līvbērzes pagastā kopsaimniecības angāru. Ražošana sākta ar otiņu kātu izgatavošanu. Pēc tam uzņēmums darinājis instrumentu kastes, salokāmos galdus, mēbeļu detaļas, celtniecības instrumentu detaļas, palīgierīces, salokāmās kāpnes un vēl citus (jau gandrīz simts) produkcijas veidus.
Līdz ar CNC (datorizēto) darbagaldu ieviešanu paplašinājies gan produkcijas klāsts, gan izejvielu apstrādes iespējas. «Jelgawood» direktora Rolanda Rimicāna vārdiem runājot, apgūtajā nozarē nav kokapstrādes knifu, ko tehniski nevarētu izdarīt.
Ik gadu – jauns projekts
Uzņēmumam nav savas zāģētavas un koksnes žāvētavas. Izejvielas tūlītējai ražošanai tiek pirktas. Visvairāk tiek iegādāts «Latvijas finiera» saplāksnis.
R.Rimicāns pieļauj, ka nav grūti nodarboties ar visu, taču tad ir sarežģītāk izvairīties no virspusējas attieksmes, tāpēc par pareizu atzīta ražotnes pašreizējo iespēju pilnīgāka izmantošana un darba ražīguma kāpināšana. Atbilstoši iespējām uzņēmumā ik gadu tiek realizēti viens divi jauni projekti. Pagājušajā gadā CNC programmēto izstrādājumu ieviešana kopumā izmaksājusi ap pusmiljonu vācu marku. Šā gada sākumā uzstādītās papildu iekārtas ļāvušas gandrīz dubultot otiņu kātu izgatavošanas apjomu. Uzņēmums iegādājies vēl vienu ēku, lai paplašinātu līdzšinējās produkcijas ražošanu. Augs arī darbinieku skaits, jo daudzi izstrādājumi top uz kokapstrādes iekārtām, kas nav programmējamas.
Ap 80 procentu «Jelgawood» produkcijas nonāk Vācijas tirgū, pārējā tiek nogādāta uz Poliju, Somiju, Zviedriju. Latvijā paliek daži procenti ražojumu, un tam ir gadījuma raksturs. Trešo gadu kādreizējā kopfirma ir simtprocentīgs Vācijas firmas «Storch Holding Gmbh» meitas uzņēmums. «Jelgawood» priekšrocība ir tā, ka ar radniecīgu mātes uzņēmumam piederošu firmu starpniecību šejienes produkcijai ir garantēts noiets pietiekamā apjomā. Uzņēmums nav izmantojis banku kredītus. Līdzekļi piesaistīti ar īpašniekfirmas uzņēmumu grupas vai partneru palīdzību.
R.Rimicāns nepiekrīt uzskatam, ka ārzemnieki šeit nāk tikai, lai «nosmeltu krējumu». Šis princips varētu darboties vienīgi atsevišķos spekulācijas gadījumos, jo ražošana nav nekāda medusmaize. Uz «Jelgawood» specifiku attiecināmi vienīgi ilgtermiņa ieguldījumi, kas varētu atmaksāties tikai pēc 10 vai 20 gadiem.
Jāstrādā kā pulkstenim
Lai konkurētu, ražotnei jāstrādā kā pulkstenim. Kaut arī apstākļi ar katru gadu uzlabojas, darba vide joprojām ir diezgan nesakārtota un uzņēmuma ikdiena nenorit bez problēmām. Tās sadalāmas divās grupās – no pašiem atkarīgās un ārējās, ar ko spiests rēķināties ikviens uzņēmējs.
Darbā ar klientiem noteicošais ir kvalitāte un piegādes termiņi. Plānojot un visu izvērtējot, no paviršības kļūdām, kā tās dēvē R.Rimicāns, iespējams izvairīties. Arī tad, ja situācija dažkārt nav prognozējama, tas ir jāņem vērā. Firmai «Jelgawood» klientu nav daudz – nepilni divi desmiti. Tie galvenokārt ir ražotāji, daļēji arī vairumtirgotāji. Tā kā mazo klientu apkalpošanā ieguldīt līdzekļus eksporta operācijās nav rentabli, tādu uzņēmumam praktiski nav.
Savulaik liels darbs paveikts strādājošo apmācībā. Tajā piedalījās arī Vācijas speciālisti. Tagad var teikt, ka darbinieki ir tik tiešām profesionāli.
– Protams, gadās problēmas, bet pašreizējo stāvokli nevar salīdzināt ar to, kāds tas bija kādreiz,– teic R.Rimicāns.
Apmēram puse strādājošo ir no Līvbērzes, pārējie brauc no pilsētas. Pie darbagaldiem strādā arī piecas sievietes. Tas līdzsvaro kolektīvā valdošo atmosfēru. Administrācijā ietilpst četri no 37 uzņēmuma darbiniekiem. Vidējā darba alga ražotnē pārsniedz 200 latu. Nodokļi tiek maksāti no reālās algas. Lai gan absolūtās vērtībās uzņēmums šajā ziņā Jelgavas rajonā nav lielākais, tomēr tas nav mazsvarīgi. Godīgu nodokļu maksāšanu «Jelgawood» mātes uzņēmums kā principu ieviesis jau no pirmsākumiem. R.Rimicāns norāda, ka ar uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums ir ap 200 miljoniem marku, citādi nemēdzot būt.
Izmaiņas sagādā problēmas
Savukārt ar ārējiem faktoriem, kas nav atkarīgi no pašu lēmumiem un rīcības, uzņēmums ir spiests rēķināties. Par neloģisku direktors atzīst lata vērtības piesaistīšanu dolāram, jo gan eksporta, gan importa darījumi Latvijas uzņēmumiem galvenokārt ir ar Eiropas valstīm. Pērn tas radījis finansiālas problēmas ne vienam uzņēmumam vien. Arī «Jelgawood» zaudējumi eiro kursa dēļ bijuši visai lieli. Tādēļ vajadzējis apturēt vairāku izstrādājumu ražošanu, kas pirms tam bija rentabla. Tā, piemēram, bija ar salokāmajām kāpnēm, kuru gatavošanai uzņēmums ieguvis Vācijas TÜV/GS sertifikātu, kas darbojas arī Eiropas Savienības valstīs. Turpinoties līdzšinējai politikai, var rasties vajadzība būtiski mainīt uzņēmuma stratēģiju. Mūsu valsts pašlaik vairāk nodarbojas ar importa atbalstīšanu. Šā iemesla dēļ «Jelgawood» atsevišķas izejvielas ir izdevīgāk pirkt no Eiropas valstīm nekā no vietējiem uzņēmumiem.
Šogad par nepamatotām uzņēmēji atzīst arī atsevišķas izmaiņas likumos. Aktuālākā no tām ir ienākuma nodokļa ieviešana vieglā autotransporta degvielas patēriņam. Sevišķi tas skar uzņēmumus, kas izvietoti ārpus Rīgas un citām pilsētām – jo jāmēro tālāks ceļš, jo jāmaksā lielākas nodevas. Otrkārt, tā kā produkcija domāta tālākpārdošanai, materiālus var iegādāties tikai vairumtirdzniecībā. Šī joma joprojām nav sakārtota, un ierobežojumi visvairāk ietekmē attālākos uzņēmumus. Pēc katras nieka skrūvītes vai nagliņas jādodas uz vairumtirdzniecības bāzi, kas visbiežāk ir Rīgā, Jelgavā tādu nemaz nav. Nopērkot vajadzīgo preci veikalā, izdevums nebūs attaisnots.
Eksporta darījumu noformēšanas ātrums ar katru gadu uzlabojas, toties komunikācijas līdzekļi joprojām prasa lielu laika patēriņu. Praktiskām vajadzībām uzņēmums izmanto internetu un elektronisko pastu. Taču ar analogā tīkla starpniecību darbs nav pilnvērtīgs.
– Kaut arī mēnesī par sakariem «Lattelekom» maksājam lielu summu, mūsu pieprasījums ierīkot ciparu centrāli nav guvis atsaucību, – saka R.Rimicāns un apmierināts norāda, ka līdz ar LMT stacijas uzstādīšanu Līvbērzē uzņēmumu vairs neapgrūtina mobilo sakaru trūkums.
