Neapšaubāmi, pirmās asociācijas, kas rodas, izdzirdot «Ford», ir – amerikāņu autokompānija.
Neapšaubāmi, pirmās asociācijas, kas rodas, izdzirdot «Ford», ir – amerikāņu autokompānija. Precīzāk – otrs lielākais autoražotājs ASV. Kvalitātes tradīcijas pietiekami plaši var raksturot ar vienu teikumu – kopš 1948. gada «Ford» sāka izgatavot F sērijas pikapus (maztonnāžas kravas auto). Līdz pagājušā gadsimta beigām bija saražoti vairāk nekā divdesmit seši miljoni šādu automobiļu, no kuriem satiksmē (pārsvarā pa Amerikas lauku ceļiem) joprojām piedalījās vairāk nekā astoņi miljoni….
Varbūt tieši tas «Ford» bosus pamudinājis atsākt lieljaudas pikapu ražošanu, taču šoreiz – par šai kompānijai nebūt ne maznozīmīgā Eiropas atzara produkciju.
Savā pieredzē ar lietotiem «Ford» automobiļiem ar «Autoparku» dalījās autofirmas «Provento» tirdzniecības speciālists Jānis Bērziņš.
Diezin vai būtu viegli atrast otru tādu auto marku, kuras vairākus modeļus tik lielā mērā «vieno» burtiski vieni un tie paši defekti. Latvijā vairumā sastopamie «fordiņi» ir «slaveni» ar izteikti rūsējošām zemspārnu metāla konstrukcijām (no svešvalodas atvasinātā žargonā – «podkriļņiki»), neizturīgiem priekšējiem sailentblokiem un bojātiem priekšējo bremžu diskiem, kas rada manāmu stūres vibrāciju bremzējot.
Tieši ap pēdējo defektu vērpj visvairāk spekulāciju. Kamēr atsevišķi dīleru pārstāvji nekautrējas pamatīgi «blefot», daži uzdodas par vienīgajiem šīs problēmas risinājuma zinātājiem, bet citi visu vainu visgudri noveļ uz nebalansētiem riteņiem, kaut arī prakse pierādījusi, ka vienīgā reālā izeja ir bremžu disku nomaiņa, turklāt nevis pret tādiem pašiem, nolietotiem, bet gan pret jauniem un no cietāka metāla gatavotiem.
Toties motori ir apbrīnojami izturīgi un pacietīgi. Atsevišķi gadījumi no dzīves rāda, ka izteikti nolaidīgam saimniekam tie ir gatavi veikt savas funkcijas, piemēram, ar gaužām minimālu eļļas daudzumu.
«Ford Scorpio»
Dzinēju palete – 1,8; 2,0; 2,4; 2,8; 2,9; 2,5TD
Vēl jāpiebilst, ka pieejami pavisam trīs veidu divu litru dzinēji – ar karburatoru, ar inžektoru vai DOHC –, kā arī motors ar 2,9 litru tilpumu ir firmas «Cosworth» darinājums – forsēts, jaudīgs, ar sešiem cilindriem un divdesmit četriem vārstiem, kura «klātesamību» parasti apliecina attiecīgs uzraksts automašīnas pakaļgalā.
Deviņdesmito gadu sākumā lietots «Scorpio» presē tika daudzināts kā veiksmīgu biznesmeņu un politiķu auto. Šādam raksturojumam bija zināms iemesls – jau kopš tālā 1987. gada šīs automašīnas tiek izlaistas ar vērā ņemamu «bāzes» aprīkojumu, kurā ietilpst stūres pastiprinātājs, centrālā atslēga un ABS. Taču lielākā daļa tagad Latvijā sastopamo šā modeļa automašīnu ir aprīkota tuvu maksimumam.
Ja autobraucēji laiku pa laikam ir neapmierināti ar šaurību savos automobiļos, tad viens no risinājumiem var būt arī «Ford Scorpio», kur sēdekļu komforts līdzinās gandrīz vai dīvāna ērtībām. Gluži kā guļamvagons plašie auto uz ceļa ar savām nevainojamajām gaitas īpašībām atgādina lieltonnāžas kuģus, un ja vēl patrāpās ne pārāk bieži sastopamie universāli, tad salona ietilpības ziņā «Scorpio» gandrīz vai var konkurēt ar «miniveniem».
Mazliet pieverot acis uz «tradicionālo» defektu – vibrējošajiem priekšējiem riteņiem –, jāatzīst, ka nākamais izplatītākais problēmu cēlonis (kas, no vienas puses, nav pārsteidzoši, ņemot vērā mašīnas aprīkojumu) ir elektrība. Pie labi aprīkota auto akumulatora «klemmes» bieži ir pievienots pat septiņu vadu mudžeklis, un kāda vada notrūkšanas gadījumā dažkārt atliek tikai skatīties un brīnīties, kas par lietu, jo viss šķietami it kā ir kārtībā. Laiku pa laikam par sevi atgādina grabošs kardāna gultnis vai kāds no vietas izlūzis sēdeklis. Dažreiz jāsastopas ar mehānisko pārnesumkārbu niķiem, bet «Scorpio» «automāti» parasti uz remontu prasās pēc aptuveni trīssimt tūkstošu kilometru nobraukuma. Tik «pašsaprotama» lieta kā rūsa pakaļējo riteņu arkās uz vispārējā fona diezin vai maz ir pieminēšanas vērta.
Izvēloties mašīnu tīri praktiskām vajadzībām, visieteicamākais būs auto ar dzinēju, kura tilpums nepārsniedz divus litrus. Braucot ar divlitrīgu motoru aprīkotā auto, būs iespējams puslīdz samērot dinamiku ar benzīna patēriņu, neizlietojot vairāk par desmit litriem uz simts kilometriem (DOHC dzinējam vidējais rādītājs ir pat astoņi litri). 1,8 litru dzinējam būtisks mīnuss ir zināma tā «nesaderība» ar auto smagnējību, jo braucot lāgiem liekas, ka jauda ir par mazu, turklāt pērkot jārēķinās, ka šāda motora resurss būs jau krietni patērēts.
Atjautīgajiem dažkārt piemīt šāds domu gājiens – tāds elegants auto būtu lielisks, ja vien netērētu tik daudz benzīna, tāpēc izvēlēšos dīzeli un braukšu «pa lēto». Diemžēl jāatzīst, ka, braucot ar «Ford Scorpio», kas aprīkots ar dīzeļmotoru, brīžiem var pārņemt izjūta, ka gadījies iesēsties pavisam citas markas mašīnā – tik drebelīgs tas izrādās.
1994. gadā sākti ražot dizaina ziņā modernāki un krietni «amerikāniskāki» «Ford Scorpio». Zem motora pārsega dižojās tolaik jauns, divlitrīgs sešpadsmit vārstu dzinējs, priekšā lepni rotājās uzkrītoša, metāliska radiatora reste, un arī bremžu diski beidzot bija izgatavoti no kvalitatīvāka materiāla, kas ļāva aizmirst nepatīkamo stūres drebēšanu. Šo modeļu invāzija Latvijā, var teikt, ir tikai tikko vēl sākusies. Jaunā kvalitāte gan nozīmē arī atbilstošu cenu – auto plačos šo auto (1994./95. gada izlaiduma) iespējams iegādāties par aptuveni sešiem tūkstošiem ASV dolāru, kamēr lieliski aprīkota iepriekšējās paaudzes «Scorpio» (1990./91. gada izlaiduma) cena nesasniedz pat divus tūkstošus ASV dolāru. Latvijā ekspluatētie «skorpioni» uz šā fona šķiet kā dempinga elementi, jo to tirgus cena ASV dolāros ir pat trīsciparu skaitlis…
