Pirms dažām nedēļām Jelgavā parādījās jauna nevalstiskā organizācija «Ielūkojies nākotnē». To izveidojis 23 gadus vecs Jelgavas puisis Jevgeņijs Šapošņikovs.
Pirms dažām nedēļām Jelgavā parādījās jauna nevalstiskā organizācija «Ielūkojies nākotnē».
To izveidojis 23 gadus vecs Jelgavas puisis Jevgeņijs Šapošņikovs.
Rindzeles Narkomānu rehabilitācijas centrā Jevgeņijs ir ārstējies divas reizes. Vispirms četrus mēnešus, tad veselu gadu. Pirmajā reizē viņš rehabilitācijas kursu nespēja izturēt – aizbēga. Otrā reize beigusies pavisam nesen, un nu Jevgeņijs ar skaidru prātu domā, ka varētu kaut ko sabiedrisku darīt, lai agrākie narkomāni spētu labāk atgriezties un no jauna integrēties sabiedrībā. Nodibināt sabiedrisko organizāciju viņam palīdzējis drauga Arņa (vārds mainīts) tēvs, kurš ir mazais uzņēmējs un kuram ir kaut nelieli brīvi līdzekļi, lai atbalstītu dēla drauga darbošanos.
Jāpiebilst, ka Arnis patlaban ārstējas Rindzelē. Diemžēl arī viņš sākumā rehabilitācijas kursu nebija izturējis, atbēdzis uz Jelgavu, sācis «durstīties». Taču Jevgeņijs spēja pierunāt Arni atgriezties Rindzelē un turpināt ārstēšanos.
Narkotiku lietošanas izbeigšana Jevgeņija dzīvi padarījusi pavisam citādu. Ir jauki atlabušas attiecības ar māti, jaunāko brāli. Taču savulaik nemaksātie dzīvokļa rēķini stāv bez pozitīva risinājuma, jo no vecās darbavietas puisis esot aizgājis (jutis tur pret sevi zināmu neuzticību) un var teikt, ka pēc atgriešanās no Rindzeles neko nav nopelnījis. Protams, bijušā narkomāna integrācija sabiedrībā nav viegla. Šajā ziņā interesanta pieredze ir Anonīmo alkoholiķu kustībai, kas dzīva ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās Rietumu valstīs. Šie cilvēki, kuriem bijis spēks atmest dzeršanu, savās regulārajās sapulcēs cits citu atbalsta ilgus gadus un nekad nesaka, ka šī katra iekšējā cīņa varētu būt pilnīgi un galīgi uzvarēta. Ļoti iespējams, ka kādai līdzīgai organizācijai jātop arī bijušajiem narkomāniem. Vai «Ielūkojies nākotnē» par tādu kļūs? Tas atkarīgs no Jevgeņija, kuram ir jūtamas zināmas līdera dotības. Arņa tēvs teic, ka puisi augstu vērtējis pat kāds LLU Sociālo zinātņu fakultātes profesors. Tiešām patīkami dzirdēt, ka Jevgeņijs atzīst – viņš grib mācīties, būt zinošs un varošs. Ar savu tagadējo saprašanu viņš apgalvo, ka nevajadzētu Domei tērēt līdzekļus, atverot šļirču apmaiņas punktu narkomāniem. Neesot jēgas atbalstīt tos, kuri grib nomirt. Turklāt narkomāns no RAF dzīvojamā masīva (tur narkomānu ir vairāk nekā citviet pilsētā) nenākšot pāri Lielupei uz Palīdzības ielu 4 mainīt šļirces. Tādā reizē, kad narkomānam vajadzīga deva, viņš tikko spējot noiet kādus simts metrus – līdz dzīvoklim, kur dzīvo narkotiku tirgonis. Tā vietā Domei labāk būtu atbalstīt tādus, kuri grib dzīvot.
«Ziņu» redakcijai Jevgeņijs lūdza publicēt viņa kontakttālruņus, lai viņam varētu piezvanīt vecāki, kuriem ir aizdomas par bērnu neceļiem narkotiku jomā, kā arī bijušie narkomāni, kuriem taču vajag savstarpēju atbalstu.
