Izplatītākā ilgas lietošanas prece Latvijas mājsaimniecībās ir televizors.
Izplatītākā ilgas lietošanas prece Latvijas mājsaimniecībās ir televizors. Pilsētu mājsaimniecības ir biežāk apgādātas ar automātiskajām veļas mazgājamām mašīnām, putekļu sūcējiem, mūzikas centriem, datoriem, mobilajiem tālruņiem un citiem sadzīves priekšmetiem. Toties laukos salīdzinoši vairāk ir vieglo automašīnu, velosipēdu, satelītantenu un radioaparātu.
Ilglietošanas preču skaits mājsaimniecībās ir svarīgs materiālās labklājības rādītājs, kas raksturo sadzīves komforta līmeni, izglītošanās un kultūras vajadzību apmierināšanu, kā arī brīvā laika pavadīšanas iespējas. Tāpēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Mājsaimniecības budžetu statistikas daļa apkopojusi datus par ilglietošanas priekšmetiem mājsaimniecībās. Pētījumā tika jautāts par ilglietošanas priekšmetiem, kas pieder mājsaimniecības locekļiem, uzskaitot tikai lietošanas kārtībā esošos priekšmetus.
Visizplatītākā ilglietošanas prece mājsaimniecībās ir televizors. Visvairāk to ir Rīgā, kur vidēji uz 100 mājsaimniecībām ir 130 aparātu, bet vismazāk – Latgales reģionā, kur ir vidēji 106 tālrādes aparāti. Salīdzinot televizoru skaitu dažādās sociālekonomisko grupu mājsaimniecībās, CSP Mājsaimniecības budžetu statistikas daļas pārstāve Lidija Spārīte secina, ka televīzija kļuvusi par neatņemamu mūsu dzīves daļu. Visvairāk televizoru ir uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās – vidēji 148 –, algotu darbu strādājošo saimniecībās ir 125, bet pensionāru mājsaimniecībās – 101.
Pērn augusi mājsaimniecību nodrošinātība ar tādiem elektroniskās saziņas līdzekļiem kā mobilajiem tālruņiem un datoriem. Proti, 2002. gadā vidēji uz 100 mājsaimniecībām bija 13 datoru, 2003. gadā to skaits audzis līdz 19. Savukārt mobilo tālruņu skaits palielinājies no 58 līdz 85. Interneta pieslēgums pieejams 5,3 procentiem mājsaimniecību. Rīgā tā nodrošinājums ir vislielākais – 12 procentu. Kabeļtelevīzijas pieslēgums pieejams vidēji 46 procentiem, Rīgā – 74 procentiem mājsaimniecību.
Salīdzinot pilsētu un lauku mājsaimniecību nodrošinātību ar ilglietošanas precēm, CSP secina, ka pilsētu mājsaimniecības ir labāk apgādātas ar automātiskajām veļas mazgājamām mašīnām, putekļu sūcējiem, mūzikas centriem, datoriem, mobilajiem tālruņiem un citiem sadzīves priekšmetiem. Toties lauku mājsaimniecībās salīdzinoši vairāk ir vieglo automašīnu, velosipēdu, satelītantenu un radioaparātu.
Vidēji uz 100 mājsaimniecībām Latvijā pērn bija 37 vieglās automašīnas. Starp pilsētām un laukiem, kā arī starp dažādiem reģioniem šajā jomā lielu atšķirību nav. Krasas atšķirības konstatētas, salīdzinot automobiļu skaitu dažādu sociālekonomisko grupu mājsaimniecībās. Piemēram, uzņēmēju un pašnodarbināto ģimenēs braucamo skaits ir uz pusi lielāks (76) nekā vidēji valstī, pašnodarbināto lauksaimniecībā mājsaimniecībām pieder 65, turpretī 100 pensionāru mājsaimniecībām – tikai 13 vieglo automašīnu.
Jo lielāki ir mājsaimniecību ienākumi, jo vairāk tās var atļauties iegādāties ilglietošanas priekšmetus. To apliecina arī mājsaimniecību budžetu pētījuma dati, proti, visvairāk ar ilglietošanas precēm apgādātas ir Rīgas reģiona mājsaimniecības, bet vismazāk – Latgales, kur to ienākumi ir viszemākie.
