“Ja dažos vārdos ātri sevi jāraksturo, teikšu, ka esmu jauna, aktīva, uz āru vērsta jauniete,” ar smaidu sejā sāk stāstīt Inga.
“Ja dažos vārdos ātri sevi jāraksturo, teikšu, ka esmu jauna, aktīva, uz āru vērsta jauniete,” ar smaidu sejā sāk stāstīt Inga. Vienā mirklī viņa pateikusi par sevi tik daudz! Jo, raugi, uzzinot daudzos Ingas ikdienas darbiņus, atliek vien pajautāt, kā viņa visu to paspēj.
“Kā saka – jo vairāk dara, jo vairāk var padarīt. Kad studēju ekonomiku, vēl vairāk biju iesaistījusies dažādās organizācijās, studentu pašpārvaldē. Allaž bijis tā, ka reizē mācos, strādāju un vēl darbojos kādās nevalstiskajās organizācijās.” Pēdējais vienmēr bijis kā papildu izglītošanās avots, informācijas ieguve, bet pats svarīgākais – jauni paziņas. “Šo iespēju iesaku izmantot arī citiem, it sevišķi jauniešiem, jo darbs NVO nereti paver plašas karjeras iespējas nākotnē, kā arī var piedalīties dažādos projektos un tādējādi bagātināt pieredzi.” Inga nekad nav nožēlojusi, ka ļoti daudz kur darbojusies, jo tagad jūt atdevi.
Bet vai tas nozīmē, ka tikmēr, kamēr kursa biedri uzdzīvoja kopmītnēs, Inga piedalījās jau nopietnākos pasākumos? “Savā ziņā tā var teikt. Taču nav tiesa, ka kursa biedrus atstāju novārtā. Tomēr jāatzīst, ka izklaidei atlika mazāk laika, jo parasti dažādu organizāciju sanāksmes un kongresi notiek vakarpusē vai brīvdienās, un pēc darba tajos vairs fiziski neatliek spēka iet uz kādu “tusiņu”.” Bet, ja Inga atpūšas, tad reti, bet labi. Pārsvarā draugu un paziņu lokā.
Ziņas un valši
Inga ir iesaistījusies pāris politiskās organizācijās. “Jā, man interesē politika. Darbojoties partijā, cenšos paust arī savas idejas un nostāju. Starp citu, katru dienu skatos ziņas, lai izsekotu aktuālākajiem notikumiem līdzi. Diemžēl laikrakstus neabonēju, presi “pašķirstu” internetā. Pašreiz valsts mērogā visvairāk mani satrauc un biedē varas centralizācija, kas nebūt nav pozitīvs rādītājs demokrātiskā valstī. Interesējos arī par integrāciju. Savā ziņā var saprast to krievu skolu vadību, kas negrib pāriet uz apmācību latviešu valodā. Eiropas Savienībā, var teikt, esam jau iestājušies, ar NATO arī viss kārtībā, tā ka šai jomā vairs nav ko galvu daudz lauzīt. Tagad tik jādomā, kā apgūt savienības piešķirto naudiņu, lai attīstītu un uzlabotu dzīves līmeni valstī.”
Savukārt Līvbērzē Ingas ikdiena ar politiku nav saistīta. Tur viņa cenšas saglabāt un uzturēt kultūras dzīves tradīcijas, kuru pamati turas stingri. Pagastā vienmēr tiek svinēti valsts svētki, notiek sporta dienas, virves vilkšanas čempionāts. Interesantas Ingai šķiet ikmēneša balles un jauniešu izklaidei – diskotēkas. “Esmu secinājusi, ka daudzi jelgavnieki ir izslāpuši pēc kārtīgām ballītēm ar groziņvakaru “dzīvās” mūzikas pavadībā, jo apmeklētība ir ļoti liela. Vairums dejotāju ierodas tieši no pilsētas.” Inga pati allaž “pieskata” sarīkojumu dalībniekus, taču tas nenozīmē, ka viņa neprot apvienot patīkamo ar lietderīgo. “Esam vairāki darbinieki, kas, piemēram, balles laikā pamainām pienākumus, un tā iznāk kādu valsi izgriezt arī pašai. Man ļoti patīk balles dejas. Ļoti paveicies, ka otra pusīte deju vakaros un citos pasākumos gandrīz vienmēr ir kopā ar mani. Viņš gan palīdz organizatoriskajos jautājumos (izpalīdzīgas rokas vienmēr vajadzīgas!), gan prasmīgi izdancina. Jāteic, ka mums abiem darba diena beidzas vēlu. Ierodamies mājās, un nemaz neatliek laika pakašķēties,” smejas Inga.
Reizumis gadās, ka jauniete apsēžas, nopūšas un nodomā, ka ikdienas steiga ir apnikusi, taču tad viņa lieto īpašos “medikamentus” – kārtīgi izguļas, atliek otršķirīgus darbiņus uz vēlāku laiku, lai vienkārši nedarītu neko, vai arī noskatās kādu labu filmu.
Brīnums tepat Latvijā
Runājot par vaļaspriekiem, Inga atzīst, ka tiem neatliek laika, bet viņai patīk rokdarbi – izšūt un adīt. Otrkārt, Inga mīl ceļot gan uz tālākām zemēm, gan tepat pa Latviju. “Daudzi domā, ko gan te Latvijā redzēt? Manuprāt, mūsu valstiņā ir ļoti daudz skaistu vietu. Nesen biju Vidzemes pusē ekskursijā uz Skaņo kalnu. Dzirdēju skaļās atbalsis… Nu nav nekur tālu jābrauc pārsteidzošā meklējumos, jo tepat līdzās ir daudz brīnumu, kurus varbūt nemaz nepamanām. Cilvēkiem pat nepaliek laika uzzināt par tādām lietām Latvijā.” Vēl Inga teic, ka viņai ļoti patīk braukt ar divriteni, bet “ar automašīnu – vēl vairāk, jo tā ir brīnumlīdzeklis, laika ietaupīšanā vienkārši universāla”.
Tagad Inga ļoti gaida Ziemassvētkus. Viņa apzinās, ka tad būs ārkārtīgi daudz darba, tomēr jaunietei šie svētki asociējas ar klusumu, piparkūku smaržu, sveču liesmām un saticību. Protams, būs arī dāvaniņas!
Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena jau aiz muguras. Ingai noorganizēt šo svētku pasākumus Līvbērzes pagastā bija ugunskristības, kas izdevās veiksmīgi ar neaizmirstamu skolēnu koncertu. Vērojot salūtu valsts svētku vakarā debesīs virs Jelgavas, prieks ņēma virsroku un visas rūpes uz mirkli Ingai aizmirsās.
***
Inga Svarinska
23 gadi;
individuālā uzņēmuma “Singas” grāmatvede, juridiski – arī vadītāja;
Līvbērzes pagasta kultūras nama vadītāja;
asistente Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Sociālo zinātņu fakultātē;
partijas “Latvijas ceļš” Jelgavas nodaļas koordinatore;
organizācijas “Eiropas Kustība Latvijā” biedre kopš 1999. gada;
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studente, apgūst maģistrantūras pilna laika studiju programmu;
absolvējusi:
Jelgavas Spīdolas ģimnāziju,
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti.
