Stipri kustinātais, bet vēl stiprāk turētais ledus tomēr ir sakustējies – pēdējo dienu notikumi sāk liecināt, ka runas par iespējamo šķelšanos LSDSP iekšienē vairs nav tikai runas vien, pienācis laiks arī darbiem.
Stipri kustinātais, bet vēl stiprāk turētais ledus tomēr ir sakustējies – pēdējo dienu notikumi sāk liecināt, ka runas par iespējamo šķelšanos LSDSP iekšienē vairs nav tikai runas vien, pienācis laiks arī darbiem. Imanta Burvja darbības apturēšana un Andra Zorgevica izstāšanās no LSDSP rindām, paziņojot, ka tiks dibināta jauna sociāldemokrātiska partija, šķiet, ir tikai sākums «citādi domājošo» lavīnai, kas beidzot varētu realizēt ideju par Rietumu demokrātijas principiem atbilstošas sociāldemokrātu partijas izveidi. Tāpēc šoreiz katram LSDSP biedram būtu jāieklausās A.Zorgevica aicinājumā arī pārējiem LSDSP biedriem izdarīt izvēli, ar ko būt kopā gan vārdos, gan darbos, pievienojoties tiem sociāldemokrātiem, kurus pārstāv Egils Baldzēns, Pēteris Salkazānovs, Rišards Labanovskis, Arnis Mugurēvičs.
Protams, ka ar šādu lietu pavērsienu nav mierā vairāki Jura Bojāra atbalstītāji un sponsori, tostarp arī Latvijas «visofšorizētākās» pilsētas mērs Aivars Lembergs, kas jau ir pasteidzies paziņot, ka VAS «Latvijas Dzelzceļš» vadītāja izteikumus saistībā ar jaunas sociāldemokrātu partijas dibināšanu varētu raksturot kā neizdevušos politisko joku. Joks vai nopietnība – laiks vēl rādīs, taču skaidrs, ka pretinieki jaunas sociāldemokrātiskas partijas dibināšanai būs ne tikai «vecās» LSDSP iekšienē, bet arī no malas – starp partiju finansētājiem.
Ja runā par jau pieminēto Ventspils mēru, tad viņa aktivitātes var izskaidrot ļoti vienkārši. Ja līdz šim pēc Somijas Bankas datiem, Krievija saskaņā ar pašas aprēķiniem tērēja 1,5 miljardus ASV dolāru (949 miljoni latu) tranzītam caur Baltijas valstīm un Somiju, tad situācija drīz mainīsies, jo ekspluatācijā tiks nodots topošais sauskravu termināls Ustjlugā un naftas termināls Primorskā. Te der tikai piebilst, ka deviņdesmito gadu beigās kaimiņvalsts tranzīts veidoja 8 – 10% no iekšzemes kopprodukta Latvijā, kur Ventspils mēra personā vienmēr tika aizstāvētas tranzītbiznesa intereses. Par to, cik ļoti tas padarīja Latviju ekonomiski atkarīgu tolaik mūsu valstī, šķiet, neviens nedomāja. Tas, kā izskatās, Ventspilij īpaši nerūp arī pašlaik, galvenais, ka tikai kaut kas tai caurulē plūst. Un kas ir galvenais, lai tās būtu pilnas? Nu, protams, labas attiecības ar Krieviju. Tāpēc ne mazāko izbrīnu nerada LSDSP priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Ādamsona paustais ierosinājums slēgt Saeimā sadarbības līgumu starp LSDSP, apvienību «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» un Jauno frakciju. Tā, lūk! Un nevajadzētu brīnīties, ja šādā komplektācijā šie politiķi dosies arīdzan uz 8. Saeimas vēlēšanām, lai atkal uz spēles liktu Latvijas ekonomisko neatkarību. Tāpēc Latvijai, kurā nenoliedzami ir senas sociāldemokrātijas tradīcijas, ir vajadzīga jauna sociāldemokrātiska partija.
Runājot par jaunveidojamās partijas personālijām, ir skaidrs, ka diez vai A.Zorgevics būs tās līderis. Ņemot vērā Latvijas Dzelzceļa stāvokli un darbību, kuras rezultātā slēgta lielākā daļa pasažieru pārvadāšanas maršrutu un paša A.Zorgevica nesamērīgi lielo atalgojumu, domājams, viņš nebūtu pati izdevīgākā politiskā figūra jaunās sociāldemokrātu partijas vadīšanai. Par šā politiskā spēka līderiem vajadzētu kļūt Pēterim Salkazānovam vai Egilam Baldzēnam, kurus aizvadītajā LSDSP kongresā, balsojot par kandidatūrām partijas priekšsēža amatam, kopumā atbalstīja ap 40% kongresa delegātu. Tas nav mazs skaitlis, un izskatās, divas piektdaļas sociāldemokrātu varētu arīdzan sekot aicinājumam izstāties no J.Bojāra vadītās partijas un iestāties jaunajā sociāldemokrātu partijā, jo kaut kā neticas, ka lielum lielajam vairumam LSDSP biedru ir pieņemama biedrošanās ar tiem, kas savulaik balsoja pret Latvijas neatkarību.
Skaidrs, ka daudz kas vēl atkarīgs arī no paša J.Bojāra un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem. Tomēr «čekas» oreola apvītā un «promaskavisiki» noskaņotā pašreizējās LSDSP vadība ar saviem sponsoriem no ofšoru labirintiem kaut kā neatbilst nedz Jāņa Raiņa, nedz arī Bruno Kalniņa paustajiem latvju sociāldemokrātijas ideāliem un standartiem. Un, ja LSDSP nemainīsies, tai šādā veidā agri vai vēlu radīsies grūtības pastāvēt.
