Ir sākusies kārtējā apkures sezona, taču joprojām nav izpildītas jelgavnieku prasības «Jelgavas siltumtīklu» lietā.
Ir sākusies kārtējā apkures sezona, taču joprojām nav izpildītas jelgavnieku prasības «Jelgavas siltumtīklu» lietā. Šā gada 8. jūlijā ar 3537 parakstiem tās tika nodotas Ģenerālprokuratūrā, Ministru kabinetā, Valsts prezidenta kancelejā un 28. jūlijā – Saeimas kancelejā.
Pēdējā atbilde, pēc Saeimas Juridiskās komisijas pārsūtītiem dokumentiem, ir valsts galvenā kontroliera R.Černaja parakstīta, un tā saņemta 23. septembrī. Atbildē rakstīts, citēju: «Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departaments ir uzsācis revīziju par rīcību ar valsts un pašvaldības mantu un finansu līdzekļiem Jelgavas Domē un par Pasaules Bankas kredīta izlietošanu un saimniecisko darbību pašvaldības uzņēmumā «Jelgavas siltumtīkli» 1998. gadā un 1999. gada 1. pusgadā. Par revīzijā konstatēto tiks sniegta informācija presē.
Valsts kontrolieris R.Černajs.»
Rodas loģisks jautājums: vai tad Pasaules Bankas kredīts tika saņemts tikai 1998. gadā? Arī pārējie kredīti saņemti daudz agrāk, un divas trešdaļas naudas izlietotas līdz 1998. gada sākumam. Visas nelikumības un ļaunprātības (daļa faktu atspoguļoti arī «Ziņās») pamatā sākās tajā brīdī, kad pašvaldības uzņēmums «Jelgavas siltumtīkli» (STU) sāka šos kredītus izmantot. Ar neapbruņotu aci skaidri ir redzama nevēlēšanās kaut ko meklēt un vēl mazāk – atrast. Par nelikumībām STU Valsts kontrolei tika ziņots jau 1998. gada decembrī, bet pārbaude sākās tikai tagad.
Jelgavas Prokuratūras virsprokurors Granīts, saņemot no Ģenerālprokuratūras sūdzību ar parakstiem, kas izsūtīta 12. jūlijā, uzdeva nodarboties ar šo lietu kā vienu no daudzajām prokurorei Gahajevai, tūlīt «nosūtot» viņu atvaļinājumā uz mēnesi. Gahajevas kundze gan ļoti lepojas, ka pēc viņas protesta esot apturēta soda procentu nelikumīga iekasēšana, bet ir aizmirsusi painteresēties, cik tad liela ir šī nelikumīgi iekasētā summa kopumā un kur tā palikusi. Nav runa pat par to, ka prokuratūras pienākums bija pieprasīt šo Jelgavas Domes un Siltumtīklu uzņēmuma kopēji nozagto naudu atdot cietušajiem. Soda procenti, kas iekasēti nelikumīgi kopš 1996. gada, tikai vienai tipveida piecstāvu mājai ar trīs kāpņu telpām ir Ls 706,95, bet šādu māju Jelgavā ir simtiem.
«Helsinki – 86» atvainojas jelgavniekiem, ka nevarēja iesniegt prasību tiesā par nelikumīgi no 1996. gada iekasētajiem soda procentiem. Kā trešais punkts dokumentā ir iekļauta prasība četriem iepriekšminētajiem adresātiem atdot nelikumīgos soda procentus, bet ceturtais – atcelt divpakāpju tarifu. Izrādās, ka šāds iesniegums jāiesniedz katram cietušajam pašam vai ar pilnvaru tas jāuztic kādam citam. Šis ir viens no piemēriem, kas pierāda, ka valsts likumi nav domāti vairākuma aizstāvībai. Un tādēļ secinājums ir viens – mums pašiem jāaizstāv savas intereses un jāpiespiež ar tām rēķināties.
Arī Lielās ielas 8 un 10, Pasta ielas 33 un 35, Kr.Barona ielas 3 un 5 iedzīvotājiem ir jādomā, kā piespiest STU nomainīt «sagrabējušās» siltumtrases starp šīm mājām, kas ir STU bilancē.
