Ar Ekselences balvu kā labākā Latvijas ekonomikas un biznesa pamatu skolotāja no konkursa, ko rīkoja Latvijas Universitāte sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un akciju sabiedrību «Swedbank», atgriezusies Spīdolas ģimnāzijas skolotāja Inta Jorņina. Par saviem sasniegumiem pedagoģiskajā darbā viņa ir pateicīga savai otrajai darbavietai – Spīdolas ģimnāzijai.
«Es nenoliegšu citu skolu panākumus un centienus, tomēr manā dzīvē svarīgs pagrieziena punkts bija iesaistīšanās Spīdolas ģimnāzijā. Tā bija nejaušība, ka atmodas laikā 1989. gadā Jelgavā uz ielas satiku Andri Tomašūnu, kas bija uzņēmies veidot Spīdolas ģimnāziju. Gribēju jaunus izaicinājumus, un Andris mani pierunāja pāriet no darba arī ļoti labajā Jelgavas 1. vidusskolā (tagad Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola) uz topošo Spīdolas ģimnāziju. Tur tolaik salasījāmies īpaši domubiedri, virmoja interesantas idejas un sanāca ļoti motivēti skolēni,» stāsta skolotāja I.Jorniņa, uzsverot, ka Spīdolas ģimnāzijas labās tradīcijas ir saglabājušās un attīstījušās. Par to, kāpēc jau bērnībā izvēlējusies pedagoga profesiju, viņa ir pateicīga savai dzimtai, kur skolotāji ir jau četrās paaudzēs. «Mans vectēvs Fricis Jorniņš strādāja Jelgavā, bija pirmais Aizupes skolas direktors. Arī viņa tēvs bija skolotājs. Bet mana pirmā skolotāja ģeogrāfijā, ko es vēlāk izvēlējos studēt, Allažu pamatskolā bija mana mamma Ināra Jorniņa,» stāsta Ekselences balvas laureāte.
Līdz šim jau vairākus gadus Ekselences balva tika piešķirta dabas zinātņu jeb matemātikas, ķīmijas, bioloģijas un fizikas skolotājiem. Šogad pirmo reizi to pasniedza arī ekonomikas skolotājiem. No visas Latvijas skolām tika izvirzīti 140 pedagogi, no kuriem finālā atlasīti 25, tostarp pieci ekonomikas un biznesa pamatu skolotāji. I.Jorniņa stāsta, ka «mājas darbā» viņai bija jāuzraksta eseja, kāpēc izvēlējusies savu profesiju. Pēc tam – atklātā stunda Mārupes vidusskolā, kā arī kolēģu sniegto atklāto stundu pozitīvo momentu izvērtējums.
«Visi pieci mani tā saucamie konkurenti bija labi paziņas no «Junior Achievement Latvija» aktivitātēm. Bija patīkami ar šiem kolēģiem tikties. Paldies Mārupes vidusskolai, kur skolēni bija ļoti labi un pretimnākoši. Vienīgi ar «spīdoliešiem», kas mani pazīst, darbs stundā ir aktīvāks. Mārupieši varbūt baidījās kaut ko pateikt nepareizi un tādējādi iegāzt skolotāju,» smaidot saka I.Jorniņa.
Runājot par mūsdienu aktualitātēm, I.Jorniņa atzīst, ka valsts izglītības sistēma tomēr neiet līdzi laikam. Viņasprāt, skolēni skolās tiek pārslogoti un uz veselīga miega, kā arī svarīgu ārpusskolas aktivitāšu rēķina jauniešiem nākas piedalīties konkursos un skatēs.
