Ar Ādolfa Alunāna darbu izrādi noslēgušās teātra 50 gadu jubilejas svinības.
Septiņus novembra vakarus teātris savus skatītājus priecēja ar septiņiem dažādiem iestudējumiem, starp kuriem netrūka ne pasaules dramaturģijas klasikas, ne 20. gadsimta autoru darbu, ne muzikālu izrāžu. Pusgadsimta jubilejas noslēguma vakarā bija «pazudušas» galvenās personas – režisore Lūcija Ņefedova un teātra direktors Arvīds Matisons –, tomēr aktieri atjautīgi tika galā ar situāciju, saucot palīgā pašu veco Ādolfu (vizuāli aizdomīgi līdzīgu A.Matisonam). Tādējādi par jubilejas cikla kulmināciju kļuva latviešu teātra tēva Ā.Alunāna kuplejas un anekdotes, kuras vainagoja pirmās latvju operetes «Mucenieks un muceniece» izrāde. Asprātīgās un skanīgās izrādes noslēgumā uz skatuves «atradās» gan L.Ņefedova, gan A.Matisons, gan aktieru saime, kurā, kā minēja apsveicēji, netrūkst jaunu seju, tātad «teātris ir dzīvs».Pēc L.Ņefedovas uzrunas, kurā tika pieminēti mūžībā aizgājušie teātra ļaudis, sekoja jubilejas sveicieni no Kultūras ministrijas, Jelgavas Domes, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras, pašvaldības aģentūras «Kultūra», Jelgavas 5. vidusskolas teātra studijas «Čaika», Latvijas Lauksaimniecības universitātes, netrūka arī citu sveicēju, Ā.Alunāna Jelgavas teātra studiju ieskaitot. L.Ņefedova, A.Matisons, scenogrāfs Edvīns Kalnenieks un virkne aktieru saņēma pateicības rakstus, bet visvairāk laba vēlējumu tika pašam jubilāram – Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrim.
