Skats uz Zaļenieku pamatskolas veco ēku, kurā mācību iestāde atradās vairāk nekā 120 gadu, ir atbaidošs – skola izdemolēta, apkārtne aizaugusi un nekopta, no telpām izzagts viss, kas aiznesams. Ēkas jaunais saimnieks bijušajā skolā plānojis atvērt tūristu atpūtas vietu, taču tagad atzinis, ka plāni izčākstējuši un viņš nezina, ko darīt ar graustu.
Pirms septiņiem gadiem Zaļenieku pamatskola atstāja vecās skolas telpas un mācību process tika pārcelts uz jauno pagasta izglītības centru. Vēl tolaik tā bija vienīgā mācību iestāde Jelgavas rajonā, kas tika apsildīta ar malkas krāsnīm, un ēkai bija nepieciešams pamatīgs remonts. Pagastam tādu līdzekļu nebija, turklāt vecā skola atrodas pāris kilometru attālumā no pagasta un izmantošanas veidu tai atrast bijis grūti, stāsta pagasta pārvaldnieks Ojārs Briedis, kura vadībā ēka 2005. gadā nodota izsolei. Viesnīcas vietā graustsIzdauzīti logi un lampas, kāpņu telpās nozāģētas metāla margas, izlauztas krāšņu durtiņas, klašu durvis, salauzts viss, kas vien iespējams, – tik bēdīga aina paveras tiem, kas, ziņkārības un siltu atmiņu vadīti, ielūkojas vecajā Zaļenieku pamatskolā. «Nu, pasakiet, par kādiem zvēriem pārvērtušies cilvēki! Nesaprotu, kā roka ceļas bojāt tik skaistu ēku – te mācījušās vairākas paaudzes, arī mani bērni, un man ļoti sāp sirds, kā šodien izskatās vecā skola,» atzīst Irina Bartuševica. Viņa stāsta, ka īsu laiku pēc tam, kad mācības pārceltas uz jauno skolu, kārtību vecajā uzmanījis sargs. «Pēdējo trīs četru gadu laikā, kopš sarga vairs nav, viss sagriezts kājām gaisā.»O.Briedis, kurš arī pats kādreiz mācījies Zaļenieku skolā, bezspēcībā noplāta rokas, jo ēka pieder privātīpašniekam un pagastam vairs neesot nekāda teikšana. Vecā skola izsolei nodota vairākkārt, taču interese par to bijusi tikai vienam uzņēmējam – kādam viesnīcu tīkla īpašniekam, kam ēka un četru hektāru zeme ap to arī pārdota. «Viņa plāni bija lieli – sakārtot apkārtni un trīsstāvu ēku pārveidot par viesnīcu un skaistu atpūtas vietu. Tad nāca krīze un ēku īpašumā pārņēma banka, no kuras veco skolu iegādājās cits uzņēmējs – Bruno Delle no Ķekavas novada. Bet arī viņam plāni pajuka, un mūsu pēdējā tikšanās reizē Delles kungs atzina, ka pagaidām nav līdzekļu, lai ar ēku kaut ko iesāktu,» stāsta O.Briedis. Zemes nodokli uzņēmējs pagaidām maksā un reizi gadā ierodas Zaļeniekos, lai appļautu skolas teritoriju. B.Delles grāmatvede telefona klausulē asi atbildēja, ka uzņēmējam ar tik nenozīmīgām lietām neesot laika nodarboties un, ja būšot vajadzība, viņš pats ar presi sazināšoties. Līdz darba dienas beigām tas gan nenotika.Rīkos talkuPēc divām nedēļām Zaļenieku pamatskola atzīmēs 130. dzimšanas dienu. O.Briedis stāsta, ka uz salidojumu solījuši ierasties arī absolventi, kas Zaļenieku skolu beiguši pirms 50 un vairāk gadiem. «Skaidrs, ka viņi gribēs aiziet uz veco skolu, un tās nožēlojamais stāvoklis mums godu nedara, bet ko mēs varam padarīt? Jau šonedēļ organizēsim talku, lai kaut nedaudz sakoptu apkārtni, savāktu sadauzītos stiklus un gružus,» sola pagasta pārvaldnieks. Otrs bēdubrālisTikpat nožēlojams liktenis piemeklējis Zaļenieku pagasta veco bērnudārzu. Arī tur pēc pārvākšanās uz jaunajām telpām, vecais dārziņš nonācis privātbiznesmeņu rokās, kas par to neliekas ne zinis, stāsta pagasta pārvaldnieks. Arī tur viss izdemolēts un izpostīts. Zaļenieku iedzīvotājs Matejs Berezovskis vecā bērnudārza ēkā teju pēc 30 gadu pārtraukuma ienācis pirmo reizi, kopš viņa bērni to apmeklējuši. Sirmais vīrs ir šokā, kā viss izpostīts. Viņš stāsta, ka pie vainas esot metāla tīkotāji no Jelgavas, kas arī visu izdemolējuši, jo vietējiem diezin vai roka uz ko tādu celtos. «Kāpēc vajadzēja pārdot ēku? Pagasts to varēja atdot iedzīvotājiem, un būtu bijusi ļoti laba māja ar vismaz sešiem dzīvokļiem,» prāto M.Berezovskis. Arī pārvaldnieks atceras, ka sākotnējie pircēji ēkā grasījušies iekārtot vairākdzīvokļu māju, bet pazuduši «ar galiem».
