Patīkams pārsteigums, brīnums, pat šoks – tāds bija Tautas deju ansambļa «Lielupe» 45 gadu jubilejas koncerts. To veidoja divas daļas: pirmajā skatītāji varēja baudīt dažādu horeogrāfu latviešu dejas.
Patīkams pārsteigums, brīnums, pat šoks – tāds bija Tautas deju ansambļa “Lielupe” 45 gadu jubilejas koncerts.
To veidoja divas daļas: pirmajā skatītāji varēja baudīt dažādu horeogrāfu latviešu dejas. Dažas mums jau zināmas no dziesmu svētku repertuāra, kā arī divas cittautu dejas. Otrajā daļā kolektīvs pārsteidza skatītājus ar jaunu horeogrāfisku iestudējumu “Vella kalpi”.
“Lielupes” vadītāja Elita Simsone kolektīva izaugsmei veltījusi vairāk nekā divdesmit gadu. Pašlaik tajā dejo divas paaudzes – vidējā un jauniešu. Varēja izjust katras grupas atšķirīgo dejas “garšu”. Vidējie – ar savu dzīves pieredzi un emocionalitāti A.Sakārnes dejā “Es uzaugu pie māmiņas”, kurā piedalījās arī Aldas Skrastiņas vadītais bērnu un jauniešu deju kolektīvs “Vēja zirdziņš”. Ar atbrīvotību un dažādu raksturu atklājumiem L.Jansones deju svītā “Ak, mīla, mīla”. Ar vieglu un tehnisku deju soļu izpildījumu J.Purviņa “Uguns vārdos”, viņa iestudējumā “Vella kalpi”. Savukārt jauniešu grupa azartiski izpildīja J.Ērgļa “Rikšiem laidu kumeliņu”.
“Vella kalpu” autori horeogrāfs J.Purviņš, režisore D.Micāne – Zālīte un scenogrāfs M.Vilkārsis – tā ir radoši veiksmīga komanda, kas deva iespēju paraudzīties gan uz latviešu deju (ar teatrālu “knifiņu” izmantošanu), gan uz skatuvisko noformējumu (atteikšanās no kulisēm) gluži neierasti.
Redzēto gribas dēvēt par paraugkoncertu, kas turklāt dāvāja patīkami pavadīta laika sajūtu. Dejotājiem un viņu vadītājai atliek novēlēt nepazaudēt dejas burvību un soļu vieglumu.
