Pērnā ziema, kad kūstošais sniegs sabojāja griestus un sienas desmitiem dzīvokļu, mudina pilsētniekus nopietni domāt par ēku remontdarbiem. Kaut vasara jau drīz būs pusē, daudzviet kapitālie remonti kavējas, kas tiek skaidrots ar birokrātiskiem šķēršļiem. Citviet aprobežojas ar remontdarbu minimumu.
«Divpadsmit mājās esam nomainījuši caurās jumta šīfera plāksnes, atjaunojuši izolāciju apkures caurulēm māju bēniņos. Jūlijā šos darbus būsim pabeiguši. Ar saviem līdzekļiem neko vairāk izdarīt nevaram, taču, ja ziema būs normāla, jumti netecēs,» saka namu apsaimniekošanas uzņēmuma «Nebruk» vadītāja Mirdza Buka. Neviens no «Nebruk» apsaimniekotajiem 42 Jelgavas daudzdzīvokļu centrālapkures namiem nav pieteicies ES atbalstītajā projektā «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi,» kur iedzīvotājiem ar nosacījumu, ja vismaz par 20 procentiem tiktu ietaupīts siltums, nāktos maksāt vien pusi no kapitālā remonta summas. M.Buka spriež, ka tomēr projekts iedzīvotājiem ir par dārgu. Daudzi vēl esot parādā par ziemā saņemto siltumu. Projekti iestrēgstot LIAANekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) vadītājs Juris Vidžis teic, ka šovasar plānoti kapitāli renovācijas darbi septiņās daudzdzīvokļu mājās, kas ir pieteikušās minētajam projektam. Tomēr pagaidām tie birokrātisku šķēršļu dēļ vēl nav sākušies. Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras vadītājs Mārtiņš Prīsis atzīst, ka iedzīvotāju iesniegtie projekti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) parasti iestrēgst uz pusgadu. Veiksmīgāk ar šo birokrātiju tiekot galā Ozolnieku novadā, kur šovasar renovē deviņas mājas. Savukārt Jelgavas novada pašvaldība par ES atbalstīto projektu neesot izrādījusi interesi. «Protams, dzīvokļu īpašniekiem pastāv iespēja veikt namu renovāciju par saviem līdzekļiem, negaidot projekta atbalstu. Taču iespēju maksāt uz pusi lētāk neviens negrib laist garām,» teic J.Vidžis. Dažādas kaimiņu mājas Jūlijā plānots sākt renovāciju 44 dzīvokļu namā Raiņa ielā 10. Tiks atjaunots jumts, siltinātas sienas, pagrabs, atjaunotas apkures caurules. Mājas vecākā Valentīna Mankuse teic, ka nav bijis viegli pierunāt iedzīvotājus atbalstīt projektu. Taču pērnziem pārdzīvotie zaudējumi, kad vairākiem augšējā stāva dzīvokļiem applūda griesti un vienā dzīvoklī pat nācās daļēji atslēgt elektrību, pārliecinājuši kaimiņus ieguldīt naudu remontā. Kurnētāju vairs neesot.Skeptiskāk savas iespējas vērtē blakus esošā Katoļu ielas 8. nama mājas vecākā Helēna Jankava. Arī šī māja smagi cieta no kūstošā ledus un sniega, taču jumta atjaunošanai iedzīvotājiem naudas neesot. «Vecais šīferis vēl ir gana labs, vasarā, kad inženiere atnāks no atvaļinājuma, mums ir solīts atjaunot jumta notekcaurules un apkures cauruļu izolāciju bēniņos,» teic H.Jankava. NĪP inženieris Oļegs Kukuts šaubās, vai šis remonts varētu būt pietiekami efektīvs, jo vecais šīferis uz mājas jumta ir saplaisājis un to vajadzētu atjaunot. Katoļu ielas 8. nama iedzīvotāja Valentīna Bergmane atceras, ka pagājušajā ziemā, applūstot griestiem, vairāku augšējā stāva īrnieki dzīvokļus pametuši. Būdama invalīde, pati viņa toreiz patvērumu radusi slimnīcā. Vēl joprojām lietus laikā pa cauro jumtu V.Bergmanes dzīvoklī nāk ūdens.
