Par BJC «Junda» dzīvi 25 gadu jubilejas koncerta priekšvakarā stāsta direktores pienākumu izpildītājs Māris Kalniņš.
Pilsētas kultūras namā 17. janvārī pulksten 16 būs iespēja baudīt Jelgavas bērnu un jauniešu centra (BJC) «Junda» 25 gadu jubilejas koncertu «Āķis lūpā». Savās ceturtdaļgadsimta svinībās kopā ar režisora Riharda Svjatska vadītā Jelgavas Jaunā teātra aktieriem skatītājus gaida aizraujošas atrakcijas, krāsaini priekšnesumi, video īsfilmas un spraigi sižeti par daudzveidīgo un interesanto dzīvi «Jundā».
«Ziņas» savukārt tikās ar cilvēku, kurš vismaz pusi no jubilejas gadsimta ceturkšņa pavadījis «Jundā» gan kā trases automodelisma pulciņa vadītājs, gan nu jau gadus piecus kā direktores vietnieks, kuram jāpārzina visa «trase», sevišķi laikā, kad direktore devusies atvaļinājumā. Iepazīsimies – LLU Tehniskās fakultātes absolvents Māris Kalniņš.
– Vairāk nekā trīsdesmit pieci pulciņi, kas tagad mājo bērnu un jauniešu centrā «Junda», neradās tukšā vietā un uzreiz. Vai, atskatoties vēsturē, šajās pašās celtnēs Raiņa parkā un Skolas ielā neieraudzīsim padomju laiku Jelgavas Pionieru namu un Jauno tehniķu staciju?
Formāli tā var teikt, jo 1989. gadā Raiņa parkā uz toreizējā Pionieru nama bāzes izveidoja Jaunatnes namu «Junda», pēcāk Estētikas skolu «Junda» un 1995. gadā jau darbojāmies ar tagadējo nosaukumu – Jelgavas bērnu un jauniešu centrs «Junda». Ēka Skolas ielā 2, kurā pašreiz sarunājamies, «Jundas» rīcībā ir no 1996. gada, pirms tam tika pieņemts lēmums šeit mītošo Jauno tehniķu staciju kapitāli pārbūvēt. Piemēram, kur kādreiz bija garāžas, tagad viss ir pārbūvēts mācību klašu vajadzībām, izveidota arī deju zāle.
– Vēl, cik atceros no padomju laiku bērnības, bija arī tāda Jauno naturālistu stacija?
«Jundas» darbībā arī tā piederēja mums – līdz 2000. gadam tur darbojās puķkopības un akvaristikas (saistīti ar zivīm akvārijos) pulciņi.
Kopš 1998. gada «Jundai» tiek piešķirtas tiesības izmantot vasaras nometnes «Lediņi» teritoriju un ēkas Mežciemā. Cik zinu, tā ir vienīgā tāda veida stacionārā nometne tuvākajā apkārtnē un pieejama ikvienam, ne tikai «Jundas» audzēkņiem – gan vasaras nometnē, gan tādos pasākumos kā «Rūķu ciems», «Brīvlaika akcijas» un citos. Par dažādu nodarbību trūkumu tur bērni nemēdz sūdzēties, tiek pakāpeniski attīstīta arī infrastruktūra: ir brīvdabas skatuve, āra baseins, renovētas klašu telpas, guļamkorpuss, pludmales volejbola laukums, āra trenažieri, šķēršļu joslas un meža trasītes.
– Par dalībnieku trūkumu «Jundas» pulciņiem laikam nav jāžēlojas arī mācību gada laikā?
Uzņemot audzēkņus pēc iesniegumu sistēmas, esam krietni vairāk par tūkstoti. 1200 būs noteikti, tad vēl ir tādi, kas mēdz «pastaigāt» no viena pulciņa uz otru, meklēdami savu īsto nodarbi. Noteikti pluss ir arī tas, ka Jelgavas bērniem par pulciņu apmeklēšanu nav jāmaksā. Ja neesi deklarējies Jelgavā, arī tad maksa – 7,11 eiro mēnesī – nav pārāk sāpīga. Kā nu kuram pulciņam, bet nodarbības notiek divas trīs reizes nedēļā. Esam nedaudz panākuši pretī arī tiem, kas dzīvo 4. līnijas rajonā – no šā mācību gada sākuma Miezītes bibliotēkā darbojas brīvā laika klubs «Pietura», savukārt Pārlielupē sadarbojamies ar 6. vidusskolu, kur jau pagājušajā gadā bija radošā studija, kas strādāja ar dabas materiāliem. Šobrīd ir arī «Ideju lāde», kur veido dažādas rotas un tamlīdzīgas noderīgas lietas. Turklāt mūsu ēkā Skolas ielā 2 esam uzstādījuši jaunu automodeļu trasi, bet vecā, kas arī ir braukšanas gatavībā, tagad atrodas 6. vidusskolā, gaidām tikai skolotāju.
– 6. vidusskola ir skola ar krievu mācību valodu. Vai uz «Jundu», kur nodarbības notiek valsts valodā, nāk arī mazākumtautību bērni? Vai īpatsvars ir, teiksim, 90 procentu latviešu?
Dažādu tautību īpatsvaru gan rēķinājis neesmu, bet latviešu pārsvars noteikti nav tik izteikts, tas vairāk vai mazāk atspoguļo kopējo situāciju pilsētā. Varu palielīties ar kādu jaunumu – mums ir latviešu valodas pulciņš, kur cittautībnieki bez maksas var pilnveidot savas latviešu valodas zināšanas. Ar rotaļām un spēlēm tas dažreiz izdodas labāk, nekā kaļot gramatiku skolas solā. Protams, neaicinu ignorēt skolas mācības – viens otru tikai papildina.
– Tehniskajās lietās jūs Jelgavā faktiski esat vienīgie, kamēr dziedāt un dejot var daudzos kolektīvos. Kāpēc bērni izvēlas (vai drīzāk to nosaka vecāki) dejot «Jundaros», «Jundēnos» vai «Jundaliņos», nevis kultūras nama «Vēja zirdziņā»? Ģimenes tradīcijas vai kas cits?
Būtu pārspīlēti teikt, ka arī tehniskajās lietās esam gluži vai vienīgie apkārtnē, ir jau arī motoklubi, metālapstrādes iespējas, bet tam ir šaurāka specializācija, tā kā principā jums var piekrist, jo par trases automodelismu, koka vai tehnisko modelēšanu (ārpus skolu pulciņiem) citur mūsu pilsētā nav dzirdēts.
Par dejošanu un dziedāšanu – dažkārt tā tiešām ir ģimenes tradīcija, tomēr ļoti daudz, ja ne viss, atkarīgs no pasniedzēja. Ja skolotājs nespēj bērnu aizraut, var nodarboties ar jebko – panākumu nebūs.
Mums galvenais kritērijs un rādītājs ir uzņemto bērnu skaits. Būtu jāsāk uztraukties, ja pulciņos trūktu dalībnieku, bet tā nav. Protams, ir pulciņi, kuros vēl var pieteikties, taču ir arī tādi, kuros jau septembra sākumā nav vietu. Pat pirms vairākiem gadiem, kad valstī un pilsētā bija viens no tā saucamās demogrāfiskās krīzes izraisītajiem skolēnu skaita «iekritieniem», dažviet pulciņos un kolektīvos sāka mazināties dalībnieku skaits, bet «Jundu» šī krīze, kā par brīnumu, neskāra.
– Veselīga konkurence nemaz nav slikta parādība. Vai nav vērojama staigāšana (varbūt pat labāko pārvilināšana) no «Lai skan» uz «Rotiņu» vai no «Jundas» deju kolektīva uz kādu citu?
Neesmu novērojis, bet kā teicāt – veselīga konkurence ir pozitīva. Ir gan gadījumi, kad puisis, kas darbojas pie manis trases automodelisma pulciņā, reizē dejo arī, piemēram, «Vēja zirdziņā» un aizvilina uz turieni arī savu kolēģi automodelistu. Ja visu var paspēt, kādēļ gan ne?
– Un vai vienmēr var paspēt? Nav tādu situāciju, kad dažreiz pedagogam jāsaka kā vecās filmās – ja skolā atkal būs sliktas atzīmes, uz nodarbībām «Jundā» vari nenākt! Un uz trases automodeļu sacensībām Pētera vietā aizbrauc Kārlis, kaut labāks autobraucējs ir Pēteris.
Dienasgrāmatas vai liecības uzrādīt neesmu prasījis, bet ar vecākiem dažreiz iznācis parunāt. Domāju, aizliegums nav labākais variants, jo ārpus skolas sola vajadzīgs arī kāds vaļasprieks. Ja blakus nodarbe nav blēņu darīšana, un «Jundā» noteikti tāda netiek praktizēta, uzskatu, ka viena otru var tikai papildināt.
– Cik sapratu, ir pulciņi, kuros iekļūt var bezmaz vai tikai konkursa kārtībā?
Parasti visuzskatāmāk tas ir redzams, kad sākas mācību gads, piemēram, 1. septembrī, kad parasti Raiņa parkā notiek «Jundas» prezentācija. Tur sevi darbībā parāda visu pulciņu pārstāvji, un, ja skolēns ir ieinteresēts, tad nākamajā pulciņa darba dienā tiek aizpildīts iesniegums, un praktiski var uzskatīt, ka viņš ir jau ieskaitīts. Taču ir reizes, kad vecāks ar bērnu atnāk pie mums, piemēram, septembra vidū, bet pulciņš izrādījies tik pieprasīts, ka brīvu vietu vairs nav.
Reālajā dzīvē gan bieži gadās tā, ka jau pirmais semestris parāda, ka izvēlētās nodarbības nemaz nav tik saistošas, kā šķita no pirmā acu uzmetiena, un seko neizbēgamais atbirums. Tā ka iesaku par brīvajām vietām painteresēties arī vēlāk – mēdz gadīties visādi. ◆
