«Būt par kara kuģa «Jelgava» krustmāti man ir liels uztraukums un pagodinājums. Šo simbolisko amatu pieņemt mani uzrunāja Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Tas, ka jaunajam patruļkuģim ir dots Jelgavas vārds, dara godu mūsu pilsētai. Informēju, ka mana kuģa krustmātes būšana nekādā veidā nav saistīta ar vēlēšanām, kurās nekandidēju,» vakar skaidri un gaiši Jūras spēkiem veltītajā sarīkojumā pauda pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītāja vietniece Inta Englande. Kad dienu iepriekš par kuģa krustmātes izvēlēšanos jautāju pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas pārstāvei Līgai Klismetai, atbilde bija daudzus gadu desmitus labi pazīstamā sausā un formālā stilā. Proti, pilsētas pašvaldībā «tika apspriestas vairākas kandidatūras un nolemts šim goda nosaukumam virzīt…» Kur lēma? Domes sēdē, koridorā vai krogā? Kas bija lēmēji? Laikam pajautāju ko nepiedienīgu, jo atbildi uz papildjautājumu tā arī nesaņēmu. «Ziņu» portālā pie raksta par kuģi tūdaļ parādījās komentāri, ka droši vien Englande būs vietējo «zaļzemnieku» vēlēšanu listē, par kuras sastāva veidošanos ne pilsētā, ne novados iedzīvotājiem pagaidām nekas netiek ziņots.Paldies pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītāja vietniecei, ka viņa nesirgst ar nezin kādu iztapību priekšniecībai un runā atklātu valodu. Tas rosina domāt, ka viņa būs arī laba kuģa krustmāte. Jūra nešķiro cilvēkus pēc tituliem, amatiem, partejiskās piederības, bet nesaudzīgi atklāj cilvēciskās rakstura īpašības. Protams, ja pašvaldībā par kara kuģa «Jelgava» tapšanu bija zināms jau pērn, varēja vēlēties, lai tā krustmātes izvēles process būtu demokrātiskāks. Bet nebūsim sīkumaini, jo no pašvaldību un valsts vadītājiem vairāk atklātības, profesionālas atlases un godīgumu pirmkārt tiek gaidīts saistībā ar personību atlasi dāsni algotos, atbildīgos amatos. Gribētos, lai tur nav slēptu politisko simpātiju, šofera krustdēlu un onkuļu būšanas, no kuras, kā savā atmiņu grāmatā rakstīja latviešu zemūdenes «Ronis» komandieris Hugo Legzdiņš, nebija brīva arī mūsu kara flote.
