Lielvircavas muižas izstāžu zālē līdz 30. septembrim vēl būs apskatāma mākslinieces Ditas Veģes apgleznotā zīda un gleznu izstāde. «Apgleznots dabīgais zīds, rotaslietas no pusdārgakmeņiem un upes pērlēm ir lietas, kuras man patīk veidot. Man patīk tas, ko es daru, process no sākuma līdz beigām. Laiks aizplūst nemanot, līdz ar maigo zīda pieskārienu,» saka Dita.
Vieglāk ar tiem, kas paši grib darboties
Dita mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Apģērbu modelēšanas nodaļā, Igaunijas Mākslas institūta Tekstila fakultātē modes dizaina specialitātē, diplomdarbu izstrādājusi par tēmu «Trikotāžas apģērbu kolekcija». Sākusi ar apģērbu kolekciju veidošanu, taču tas bijis ļoti darbietilpīgi un prasījis daudz līdzekļu. Tad pievērsusies tādiem darbiem, kas nav atkarīgi no izmēra un kurus var valkāt jebkurš. Sākusi apgleznot šalles, lakatus, kaklasaites un nedaudz arī apģērbu.
Jau bērnībā Ditai paticis zīmēt, draudzenēm zīmējusi kleitas un taisījusi papīra lelles. Taču specialitātē strādāt īsti nav sanācis. Gleznošana un zīda apgleznošana nav viņas maizes darbs, jo ar to vien nopelnīt nevarot.
D.Veģe strādā Lielvircavas skolā, kur jau otro gadu pasniedz vizuālo mākslu 1. – 5. klases skolēniem. Vada arī pulciņu Teteles Bērnu centrā, ir strādājusi Dobeles Mākslas skolā, desmit gadu pasniegusi arī Jelgavas Mākslas skolā. Viņa teic, ka vieglāk ir strādāt ar bērniem, kas apmeklē mākslas skolu vai pulciņu, jo viņi nāk ar domu darboties un paši grib ko darīt. Turpretī skolā ir citādi – ir gan tādi, kam patīk zīmēt, gan tādi, kam tas nemaz neinteresē. Dita arī vada kursus Rīgā, kuros tiek pasniegta zīda apgleznošana, zīmēšana un gleznošana. Četru nodarbību laikā sievietes iepazīst zīda apgleznošanu un pašas var sev izgatavot lakatu vai šalli.
Agrāk daudz gatavojusi rotaslietas: kaklarotas, auskarus, rokassprādzes. Taču tagad rotu darinātāju saradies ļoti daudz, tāpēc pēdējā laikā šim vaļaspriekam pievērsusies mazāk. Ar apgleznoto zīdu viņa piedalās dažādos tirgos. Rotaslietas gan neved. Tādā gadījumā būtu jāattīsta nopietna ražošana, jo konkurentu netrūkst. Turpretī profesionālu zīda apgleznotāju ir daudz mazāk. Turklāt savus darbus Dita apstrādā tvaicējot, tāpēc zīda apgleznošanā darbs ir nopietns.
Zīdam jārada prieks
Ditas darbos dominē jūras un ziedu motīvi. Māksliniece teic, ka jūra viņai patīk – katru gadu piedalās plenēros Ainažos, kur arī jūras krastā glezno. Savukārt ziedu motīvu zīda apgleznojumos ietekmē pieprasījums – sievietēm tie patīkot. Pašai pie sirds tuvākas ģeometriskas figūras un krāsu laukumi.
Februārī Ditai bijusi liela personālizstāde Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā. Tai viņa īpaši gatavojusies, jo izstāde bijusi kā atskats uz padarīto. Arī izstādes nosaukumā «Mode.Zīds.Jūra» atspoguļojas tas, ar ko Dita dzīvē ir darbojusies. Par modi un stilu arī rakstījusi avīzēm un žurnāliem.
Pārdošanai domātie darbi tiek piedāvāti Rīgas salonos, kur cilvēks kāroto var arī iegādāties. Ditai ir arī pašai sava mājas lapa silkpoem.lv, kur var apskatīt viņas darbus. Interesentiem ir iespēja arī pasūtīt kā šalles un lakatus, tā rotaslietas. Dita stāsta, ka cilvēki pie viņas pasūta arī dāvanas. «Šalles ir domātas cilvēkiem, lai kādu varētu iepriecināt,» teic māksliniece. Viņai grūtāk ir šķirties no lielāka izmēra darbiem. «Tomēr, ja darbs jau ir bijis vairākās izstādēs, liekas – cik ilgi tad nēsāsi no vienas uz otru,» saka Dita, kura draudzenei apsolījusi aizkarus. Tie pirms gadiem 20 tika veidoti kā izstāžu darbs, taču draudzenes mājoklī jau atradīs vietu. «Es aizbraucu apskatīties, izskatās ļoti labi. Esmu gandarīta, jo citādi zīds stāv mājās sarullēts, un no tā nav nekāda prieka,» spriež D.Veģe. ◆
