Jurģi jeb Ūsiņa diena ir zemnieka gada sākums. Tā ir pirmā lauku darbu, pirmā sējas, pirmā pieguļas un ganu, kā arī pirmā ugunskura diena.
Jurģi jeb Ūsiņa diena ir zemnieka gada sākums. Tā ir pirmā lauku darbu, pirmā sējas, pirmā pieguļas un ganu, kā arī pirmā ugunskura diena. Šai dienā «jurģojās» pārcēlās no vecajām mājām uz jaunajām. Parasti tas bija jādara kalpiem, mainot saimniekus.
Jurģi jeb Ūsiņu latvieši dēvē par lopu patronu, gaismas dievību, tā ir bišu diena, mājas diena. Jurģis atnes kokiem zaļas lapas, zemei zaļu āboliņu. Ūsiņš esot zirgu dieviņš un izskatoties kā zirgs, tikai ļoti maziņš. Ūsiņš dzīvojot zem zirgu silēm un naktīs barojot zirgus. Redzams viņš esot tikai Ziemassvētku naktī, kad zirgi runā.
Senais latvietis Ūsiņam nesis ziedojumus upurēšanas vietās birzīs, pie lieliem akmeņiem vai kokiem, dārza stūrī.
Tradicionālais Jurģu Ūsiņa upurdzīvnieks ir melns gailis, ko saimnieks kauj, lai zirgi labi padotos. Savukārt melna vista tiek upurēta, lai govis saimniecei padodas.
Pie Jurģu maģiskajām izdarībām pieder arī lietuvēna krusta vilkšana uz visām durvīm un lopu mugurām, lai pasargātu no lietuvēna.
Jurģu dienā jācep maize, lai zirgi barotos apaļi kā kukuļi.
Jurģos saldena putra jāvāra, tad mājās būs saticība.
Jurģu dienā gani met olas pār govju mugurām, lai tās būtu apaļas.
Ja Jurģu rītā uz zāles ir rasa, tad govis daudz piena dos.
Kāds laiks Jurģī, tāds Miķelī.
Lietus Jurģa dienā sludina sliktu gadu.
Ja Jurģī līst, šķiršanās asaras ir asaras uz laimi.
Kad priekš Jurģiem pērkons, tad bads būs mājā.
