Divas dienas jūnijā 4. vidusskolas skolotāja Laima Bensone savai klasei organizēja ekskursiju uz Jūrkalni.
Divas dienas jūnijā 4. vidusskolas skolotāja Laima Bensone savai klasei organizēja ekskursiju uz Jūrkalni, Kurzemes jūrmalas visgleznaināko vietu. Maršruts bija ļoti interesants, to palīdzēja izvēlēties šoferis Vitauts Audzijonis. Lielākā daļa braucēju bija 5. klases skolēni ar vecākiem, brāļiem, māsām un citiem radiem.
Kuldīgā priecājāmies par visplatāko ūdenskritumu Eiropā – Ventas rumbu – un Latvijā visaugstāko ūdenskritumu uz Alekšupītes. Kalvenes zooloģiskajā parkā redzējām divus lielus brūnos lāčus un trīs mazus lācēnus kūleņojam aplokā, četras zilas govis, kurām lielākā problēma ir atrast atbilstošus “preciniekus”.
Ēdoles pilī notika kāzas. Pirmo reizi redzējām līgavu gaiši violetā kuplā kleitā.
Teika vēsta, kā radies Ēdoles pils nosaukums. Kalna galā sēdējis vīrs. Garām braucis kungs un prasījis, ko viņš tur darot. “Ēdu olu,” šis atbildējis.
Jūrkalnē apmēram puskilometru no lielā ceļa atrodas jūras stāvkrasts (augsta kāpa). Piecus metrus no tā sākas Baltijas jūra. Laiks bija vēss, tomēr mēs bradājām pa ūdeni.
Savās mājās mūs mīļi uzņēma Egliju pāris. Daktere Eglija savulaik bija bērnu ārste Jelgavas bērnu poliklīnikā.
Naktsguļai uzcēlām teltis. Pļaviņas vidū cepām desiņas. Bērnu rīcībā bija trošu ceļš, šūpoles. Pēc maltītes spēlējām futbolu. Daži lielākie desiņu ēdāji gulēt aizgāja tikai sešos no rīta.
Saimnieks pastāstīja teiku par to, kā uzcelta Jūrkalnes baznīca. Kāds vīrs ar burinieku braucis pa jūru. Sākusies vētra, viņš bijis izmisumā, jo cerību uz izglābšanos – nekādu. Vīrs sācis lūgties Dievam, lai tas palīdzot palikt dzīvam, pateicībā solot uzcelt baznīcu. Lūgšanas līdzēja: burinieku izmeta krastā. Un tika uzcelta Jūrkalnes Romas katoļu baznīca, kuras iekšpusē saglabājies tas pats burinieks.
Pirms trim gadiem Jūrkalnē ciemojās “Aldara” direktors Vitālijs Gavrilovs. Viņš kopā ar draugiem apceļoja Latviju pa 57. paralēli un tam par godu uzlika cilindrveidīgu akmeni ar uzrakstu “57. paralēle”. Par godu tādam notikumam Gavrilovs ar visām drēbēm iemests jūrā, pļaviņa bijusi pilna ar skatītājiem. Saukti tosti, dziedātas dziesmas, spēlējis orķestris.
Tādi paši akmeņi uzlikti arī Latgalē un Zviedrijā. Bet Latvijā uz 57. paralēles pavisam esot ap divdesmit šādu akmeņu. Kur paralēle vedusi ūdenī, tur ielikta kapsula.
Jūrkalnē var pārliecināties, ka jūra “apēd” krastu. Savukārt Baltijas jūras pretējā malā Zviedrijā jūra atkāpjas un sauszemes kļūst aizvien vairāk.
