Jutai Rogai vārds dots kādas grāmatas iespaidā, kuru abi vecāki bija izlasījuši, bet tās nosaukumu jau vairs neatminas.
Jutai Rogai vārds dots kādas grāmatas iespaidā, kuru abi vecāki bija izlasījuši, bet tās nosaukumu jau vairs neatminas. Tētim gan labāk būtu paticis vārds Justīne, bet beigās ar mammu vienojušies un palikuši pie Jutas.
Bērnībā gaviļniecei nav paticis savs vārds, un viņa vecākiem pārmetusi, ka nevienai citai meitenei tāda nav. Jutai gribējies, lai viņa nav vienīgā Juta. Taču tagad gaviļniecei tas patīk un viņa ir priecīga, ka nepazīst nevienu savu vārdamāsu un ka svinības iekrīt tēta dzimšanas dienā.
Juta dzimusi Jelgavā, bet ieprecējusies un 18 gadu nodzīvojusi Tukumā, taču pirms vairākiem gadiem ar ģimeni atgriezusies.
– Jelgava ir skaistāka nekā Tukums, un es esmu ļoti priecīga, ka atkal varu dzīvot šeit, – viņa stāsta.
Juta jau četrus gadus strādā par arhīva pārzini Latvijas Lauksaimniecības universitātē, un viņai darbs ļoti patīk. Varbūt tādēļ, ka Jutas sirdslieta ir grāmatas un mīļākā no tām – zviedru klasiķes Sigrijas Unsetes romāns «Kristīne – Lavransa meita».
Šodien savus tuviniekus un draugus Juta cienās ar pašas gatavotu biezpiena torti, kas rotāta ar zemenēm. Šī kūka esot tradicionālais vārdadienas cienasts. Kā jau katru gadu, arī šogad gaviļnieci sveiks kolēģi, bērni Gatis un Aiva, kā arī dzīvesbiedrs Edgars, ar kuru šogad 19. maijā tika nosvinēta 20. kāzu jubileja. Vīrs sievai katru gadu dāvinot ziedus un šampanieti. Jutas mīļākās puķes esot lilijas un puķuzirņi.
