Uzticēšanās nezināmiem starpniekiem jelgavnieci noved pie nenokārtotām īpašumlietām un finansiālām problēmām.
«Esmu guvusi smagu mācību stundu, ka īpašuma lietās nedrīkst tā vienkārši uzticēties cilvēkiem. Tagad baidos, ka nenokārtoto dokumentu dēļ mani varētu izmest no dzīvokļa,» uztraukusies 2. grupas invalīde jelgavniece Rasma. Arī speciālisti vērš uzmanību, ka īpašuma neierakstīšana Zemesgrāmatā rada dažādus riskus, kas var beigties ar lielām problēmām.
Rasmas kundze «Ziņu» redakcijā ierodas ar prāvu dokumentu kaudzīti, kas apliecina viņas bēdu stāsta patiesumu un sarežģītos līkločus. Tomēr cietusī nevēlas publiski atklāt ne savu, ne veiklā darījuma bīdītājas vārdu, jo «izlietu ūdeni nesasmelsi, kā arī saskaņā ar likuma burtu grūti kam piesieties», ar nožēlu atzīst Rasma. Taču viņa cer uz sabiedrības sapratni un palīdzību līdz galam nenokārtotā īpašuma jautājuma atrisināšanā.
No solītās naudas ne vēsts
Jelgavnieces nedienas ar īpašumiem sākās 2007. gadā, kad aizsaulē aizgāja Rasmas tēvs, kā vienīgajai mantiniecei Talsu apkārtnē atstājot nelielu māju. «Tajā laikā vēl strādāju tepat Jelgavā, un man nebija nekāda interese pārcelties uz tālajiem laukiem un tur saimniekot. To neļautu arī veselība. Tāpēc nolēmu šo īpašumu samainīt pret mazgabarīta dzīvokli. Beidzot gribēju kaut ko savu, jo dzīvoju īrētā dzīvoklī,» stāsta Rasma.
Piepalīdzot draudzenēm, sludinājums ar šādu ieceri tika ielikts internetā, un sāka nākt dažādi piedāvājumi. Tomēr darījuma ierosinātājai tie īsti nebija pa prātam. Piemēram, dzīvoklis ar malkas apkuri tikai sarežģītu slimās sievietes ikdienu. Taču tad parādījusies kāda rīdziniece Ināra, kas atradusi jauku vienistabas dzīvoklīti netālu no Rasmas darbavietas. Abas vienojās, ka tas tiks nopirkts par aptuveni 17 tūkstošiem latu (24 tūkstoši eiro) un tāda oficiāli tiks uzrādīta arī kā lauku mājas pārdošanas summa, bet vēl piecus tūkstošus latu (7114 eiro) Ināra Rasmai apsolīja mutiski, kā arī apņēmās nokārtot visus ar dzīvokļa iegādi saistītos «papīrus», līdz pat ierakstīšanai uz jaunās īpašnieces vārda Zemesgrāmatā. Tikai, kad pirkuma līgums tika parakstīts, Rasma pamanījusi, ka tajā iekļauts punkts, ka viņa veiks «visas darbības, kas saistītas ar īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatas nodaļā».
Pircēja atzīst, ka to nebūtu grūti izdarīt, ja Ināra turētu savu vārdu un samaksātu atlikušo summu, par ko varētu arī izremontēt iegādāto dzīvoklīti. Taču rīdziniece par to vairs neko nav gribējusi dzirdēt. Turklāt stipri aizkavējusies lauku īpašuma pārdošana trešajai personai, ko saskaņā ar Rasmas izsniegto pilnvaru koordinējusi starpniece Ināra. Rezultātā tikai pērn nokārtoti visi dokumenti. «Ņemot vērā manus niecīgos ienākumus un invaliditāti, gribēju iesniegt deklarāciju maznodrošinātā statusam, bet pēkšņi datu bāzē parādījās, ka esmu pārdevusi īpašumu, jo visu šo laiku māja oficiāli skaitījās uz mana vārda. Tas neko nenozīmējot, ka skaidru naudu šajā darījumā vispār neesmu redzējusi,» kā nonākusi pie sasistas siles jūtas Rasma.
Var uzrasties nevēlami kreditori
Taču patlaban visvairāk viņu satrauc, ka šos septiņus gadus, kopš tikusi pie jauna dzīvoklīša, viņai tā arī nav izdevies atlicināt aptuveni 500 eiro, lai nostiprinātu īpašuma tiesības Zemesgrāmatā. Rasma cerējusi uz sava dēla palīdzību, kurš nākotnē, visticamāk, mantos dzīvokli. Tomēr viņš iedzīvojies vēl lielākās problēmās un atbalstīt nespēj. Tā dokumentos joprojām figurē iepriekšējās īpašnieces vārds, un Rasma baidās, ka viņa šo faktu varētu ļaunprātīgi izmantot, kaut jaunā īpašniece godprātīgi maksājusi īpašuma nodokli un pārējos rēķinus.
Notāre Vita Krekle-Muižniece piekrīt, ka īpašuma neierakstīšana Zemesgrāmatā rada dažādus riskus. Piemēram, ja pārdevējam bijuši kādi parādi, kreditori ņems vērā uz parādnieka vārda reģistrētos īpašumus. Tāpat pirkuma līgums, savstarpēji vienojoties, var būt atcelts. Tāpēc vienīgā drošā informācija ir tā, kas parādās Zemesgrāmatā. To apstiprina arī Jelgavas tiesas Zemesgrāmatu nodaļa. ◆
