Neapstrīdams ir fakts, ka finansējums pagastiem ar katru gadu kļūst mazāks.
Neapstrīdams ir fakts, ka finansējums pagastiem ar katru gadu kļūst mazāks. Daudz kam trūkst naudas – arī apkurei. Gandrīz visos pagastos tas kļuvis viens no sāpīgākajiem jautājumiem, kuru katrs mēģina risināt, kā vien var.
Cenu pagasta priekšsēdētājs Imants Stepēns «Ziņām» pastāstīja, ka pagastā par jauno apkures sezonu domāts jau laikus. Ānes ciematam vien šoziem pagastam ir jāiepērk apmēram 550 tonnu mazuta kurināmā, no tā iegādāts jau aptuveni 400 tonnu. Branku ciemats un Pārlielupe tikšot apkurināti ar malku. Pagājušajā gadā vairākām mājām tika atvienota centrālā apkure, tādēļ cilvēki bija spiesti dzīvokļos mūrēt plītis un krāsnis. Šogad Cenu pagastā apkure tiks padota visiem tiem pašiem dzīvokļiem, kam pērn. Vienīgā problēma, kas saistīta ar jauno apkures sezonas sākšanu, ir līdzekļu trūkums. Iedzīvotāji maksā neaktīvi, tādēļ trūkst naudas kurināmā iegādei.
Arī Sesavas pagastā vismaz līdz jaunajam gadam cilvēki savos mitekļos nesals. Pagasta priekšsēdētājs Aivars Zeimuls «Ziņām» pastāstīja, ka galvenā bēda ir naudas trūkums. Pagastā ir centrālā katlumāja, Avangardā – autonomās. Katlumājām vajadzīga rekonstrukcija. Ja pagastam izdosies sameklēt aizdevumu, nelieli uzlabošanas darbi tiks veikti. Ja rekonstrukcija netiks veikta, izmaksas par vienu kvadrātmetru būs krietni augstākas. Pagaidām ir neliels nodrošinājums ar malku. Šajā sakarā lielu atbalstu pagastam sniegusi paju sabiedrība «Sesava». Vienas katlumājas rekonstrukcijas darbiem vidēji nepieciešami 25 tūkstoši latu. A. Zeimuls atzina, ka vairāk nekā septiņi tūkstoši latu katlumājas uzlabošanai pagasts nevarēs atļauties. «Tāpat kā citur, arī Sesavā, ir pagarš parādnieku saraksts, katrs nemaksātājs stipri «griež» pagasta budžetam. Esam mēģinājuši tiesāties, bet līdz šim tas neko prātīgu nav devis,» teica pagasta priekšsēdētājs.
Uz jautājumu, kā apkures sezonai gatavojas Lielplatones pagasta vadība, grāmatvede Silvija Tikliņa atbildēja: «Trūkst līdzekļu, nekādu kurināmo pagasts vēl nav iegādājies. Arī skolai malka nav sagādāta. Risinājums tiek meklēts Tīsos, kur pašu spēkiem gatavojam malku.» Šogad Lielplatones pagasts nonācis tā saucamajā donora statusā, no kura ienākumu nodokļiem daļa tiek pārskaitīta valsts budžetā. Lielplatones pagasta vadība jau pavisam drīz grasās doties uz Rīgu norēķinu kases departamentu un runāt par šīssezonas apkures jautājumiem.
Ozolnieku pagasta priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Vīnavs zināja teikt, ka pagasta ļaudīm šoziem no sala draudiem nav jābaidās. Diezgan daudz ir iepirkts malkas, skaidu, un pagaidām katlumājā notiek rekonstrukcijas darbi, līdz apkures sezonai tie būs pabeigti. Ozolnieku pagasts ir izcīnījis aizņēmumu, un tādēļ šogad visi dzīvokļi tiks apsildīti no vienas katlumājas. Ģirts Vīnavs teica, ka līdz septembrim iedzīvotāju parāds par īri un komunālajiem maksājumiem veido 25 tūkstošus latu. Pagasta vadība cer, ka to likvidēs. Pagājušogad, sākot apkures sezonu, parāds bijis krietni lielāks.
