ES hektārmaksājumus var saņemt tikai par graudaugiem, eļļas augiem un proteīnaugiem, arī liniem, apliecina Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta Augkopības nodaļas vadītājs Jānis Sietiņsons.
ES hektārmaksājumus var saņemt tikai par graudaugiem, eļļas augiem un proteīnaugiem, arī liniem, apliecina Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta Augkopības nodaļas vadītājs Jānis Sietiņsons. Tātad hektārmaksājumi pienākas arī par rapsi, ripsi, linsēklām, liniem un kaņepēm, arī par zālājiem skābbarībai. No laukaugiem hektārmaksājumus nemaksā par kartupeļiem, cukurbietēm, ilggadīgajiem zālājiem, skābbarības platībām.
Hektārmaksājumus visām laukaugu kultūrām visā ES no nākamā gada aprēķinās vienādi: reizinot fiksēto summu 63 eiro/t ar graudaugu vidējo ražību. Jo tā augstāka, jo piemaksas lielākas.
Atbalstu nosaka atkarībā no references (nosacītās vidējās) ražības. Laukaugu hektārmaksājumu aprēķināšanai Latvija ierosināja noteikt graudaugu vidējo ražību 3 tonnas no hektāra. Tā gan ir augstāka nekā vidējā 2001. gadā (2,2 t/ha), jo tika rēķināta specializētajās graudkopības saimniecībās. Bet tieši uz tādu Latvijas graudkopības nākotni orientējas mūsu sarunvedēji.
Tātad Latvija prasa hektārmaksājumus 63 eiro x 3 = 189 eiro/ha.
EK izvēlējusies trīs vidējos gadus no piecu gadu posma (1995. – 1999. g.) un prasīto 3 t/ha vietā iedalījusi 2,03 t/ha. Šajā variantā hektārmaksājums būtu 126 eiro (Ls 77) par hektāru. Tā kā iestāšanās gadā paredzēti 25% no ES līmeņa, zemnieks varētu saņemt 18 latus – par 3 latiem vairāk, nekā šogad tiek maksāts no valsts budžeta subsīdijām.
Bet šāds atbalsta lielums iespējams tikai EK atvēlētajai laukaugu platībai – 484,7 tūkstošiem hektāru, kas ir uz pusi mazāk, nekā laukaugus audzējam pašlaik.
Ja šo summu sadalītu visiem laukaugu platību lietotājiem, kā to piedāvā EK scenārijs, tad no «nacionālās aploksnes» 2004. gadā katram vien iznāktu 10 lati par hektāru – mazāk, nekā ražotāji saņem pašlaik. Uz 0,3 ha tiktu 3 lati.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns ierosinājis domāt par iespēju apvienot nacionālo subsīdiju sistēmu ar ES hektārmaksājumiem, tad lauksaimniecībā izmantojamā zeme iegūtu vairāk atbalsta.
