Kopš šā gada 1. februāra ir stājies spēkā Administratīvo pārkāpumu likums, kas nosaka tiesvedības kārtību administratīvajās lietās.
Kopš šā gada 1. februāra ir stājies spēkā Administratīvo pārkāpumu likums (APL), kas nosaka tiesvedības kārtību administratīvajās lietās. Izmaiņas ir arī līdzšinējā administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtībā. Līdz šim Ministru kabineta noteikumi noteica, ka administratīvo aktu var apstrīdēt nākamajā augstākajā iestādē vai arī citā iestādē, kas attiecīgajam gadījumam noteikta tiesību normās, kas pieļāva vairāku pakāpju apstrīdēšanas kārtību. Pasaules Bankas un Tieslietu ministrijas pētījumā par administratīvo apstrīdēšanu Latvijā redzams, ka daudzas iestādes arī pēc APL spēkā stāšanās nav izvērtējušas nepieciešamību mainīt administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību. Jaunais likums noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā vai arī normatīvajos aktos noteiktā citā iestādē. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu uzreiz var pārsūdzēt tiesā. Likums paredz, ka administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējās administratīvās lietas turpinājums un administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu, un tāds tas arī pārsūdzams administratīvajā tiesā. No APL normām izriet, ka administratīvais akts ir apstrīdams vienā augstākā pakāpē vai arī tūlīt tiesā. Lai arī likums jau darbojas, daudzviet spēkā vēl ir vecā apstrīdēšanas kārtība, kur personai jāiziet cauri vairākkārtējam apstrīdēšanas procesam, līdz viņa var savu taisnību aizstāvēt tiesā. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta reģionālo iestāžu struktūrvienību amatpersonu pieņemtie lēmumi apstrīdami attiecīgās iestādes direktoram, kura pieņemtais lēmums savukārt apstrīdams pie Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora. Piemēram, tieši šīs kategorijas lietās, kad ar nodokļu administrācijas amatpersonu lēmumu ir uzlikts pienākums personai nomaksāt valsts budžetā papildu aprēķināto nodokļa summu, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāks galīgais lēmums konkrētajā lietā. Vairāk nekā viena apstrīdēšanas pakāpe ir sastopama pašvaldībās. Administratīvā akta apstrīdēšanas jēga ir dot iestādei iespēju pašai novērst iespējamo kļūdu pieņemtajā lēmumā un atrisināt strīdīgo jautājumu iestādes līmenī. Līdzšinējā kārtība, kad administratīvais akts tiek vēlreiz skatīts tajā pašā iestādē, var viest šaubas par procesa lietderību un rezultāta objektivitāti – apstrīdēšanas kārtībai būtu jānodrošina objektīva un kompetenta lēmuma pieņemšana par apstrīdēto administratīvo aktu. Nepieciešams steidzami izstrādāt kritērijus, pēc kuriem varētu vērtēt iestādes, kurā tiek izskatīts iesniegums par apstrīdēto administratīvo aktu, spēju pieņemt objektīvu un kompetentu lēmumu. Amatpersonām, kuras izskata apstrīdētos lēmumus, nepieciešams nodrošināt neatkarību lēmumu pieņemšanā. APL noteikts: iesniegumu par administratīvā akta pārsūdzēšanu iesniedz iestādē, kas izdevusi administratīvo aktu. Savukārt iestādei šis iesniegums jānosūta augstākai iestādei. Minētā norma dod papildu iespēju pašam administratīvā akta izdevējam konstatēt brāķi savā darbā un nekavējoties veikt nepieciešamos pasākumus, lai atceltu prettiesisku administratīvo aktu. Nepieciešams, lai administratīvā akta izdevējs, nosūtot iesniegumu par apstrīdēto administratīvo aktu augstākai iestādei, vienlaicīgi nosūtītu arī visus materiālus par strīdīgo jautājumu. Trīs mēnešu darbības laikā Administratīvajā tiesā starp pārsūdzētajiem administratīvajiem aktiem lielāko īpatsvaru veido pieminētie Valsts ieņēmumu dienesta un pašvaldību amatpersonu pieņemtie lēmumi.
Saīsināti no www.politika.lv
