Par Salgales draudzes apgabala vēsturi, kurā ietilpst gan Sidrabenes, gan daļa Jaunsvirlaukas pagasta, skolotāja un rakstniece Albīna Račinska pirms dažiem gadiem sarakstīja grāmatu «Lielupei līdzās».
Par Salgales draudzes apgabala vēsturi, kurā ietilpst gan Sidrabenes, gan daļa Jaunsvirlaukas pagasta, skolotāja un rakstniece Albīna Račinska pirms dažiem gadiem sarakstīja grāmatu «Lielupei līdzās». Tajā viņa ar skumjām apraksta četrsimt gadu pastāvējušo Salgales baznīcu, kas kopš Otrā pasaules kara guļ drupās. Tiešām pirms neilga laika bija utopiski iedomāties, ka šis dievnams varētu tikt atjaunots.
Taču šāds brīnums ir noticis. Tiesa gan – modernā veidā. Vecie, kara sagrautie mūri, kas četrus kilometrus augšpus Emburgas vientuļi stāvēja pašā Lielupes krastā, palikuši turpat, kur agrāk. Salgales baznīca atdzimusi mūsdienās daudz blīvāk apdzīvotajā pagasta centrā blakus skolai, pagastnamam un arī krogam.
Kā izpētījusi mūsu novada vēsturniece Ina Lastovecka, 20. gadsimta sākumā Salgales draudzē bija pat vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku. Pēc Otrā pasaules kara padomju laikā draudze vairs nepastāvēja. Taču, sākoties atmodai, salgalieši sanāca kopā, lai noturētu dievkalpojumus gan baznīcas drupās, gan Sidrabenes pagastnamā. Tie gan vairs nebija tūkstoši, bet desmiti cilvēku. Tomēr sēkla neiznīka.
Ilgvara ilgu vara
Pirms sešiem gadiem no trimdas zemes ASV savā dzimtajā pusē atgriezās tagadējais Salgales baznīcas draudzes priekšnieks Ilgvars Silgailis. Amerikā viņš bija veiksmīgs zinātnieks, kura pētījumi un patenti fizikā materiālu zinātnēs ir izmantoti kosmiskajos pētījumos, tajā skaitā amerikāņu pirmajā lidojumā uz Mēness. Par cienījamiem, augsti izglītotiem cilvēkiem pasaules lielvalstī kļuvis Ilgvara Silgaiļa dēls un divas meitas. Taču jau no paša trimdas sākuma sīkstajam latviešu vīram bija pārliecība, ka viņš atgriezīsies dzimtenē un ka, iespējams, tur būs vajadzīgi mācītāji. Tādēļ vairāk nekā desmit gadu garumā paralēli zinātniskajam darbam Ilgvars studēja Bībeli. Amerikā šajā ziņā tiek piedāvātas plašas neklātienes studiju iespējas, dažkārt lekciju ciklus var noklausīties pat pa radio. Silgaiļa kungs neizvirzīja sev uzdevumu kļūt par ordinētu mācītāju, taču pasaulē daudzās baznīcās notiek arī tā sauktie laju dievkalpojumi, ko vada cilvēki, kas guvuši zināmu teoloģisku izglītību un pieredzi.
Sākums ir bērnos un jauniešos
Pārbraucis Latvijā, Emburgā, trimdinieks izveidoja jauniešiem domātu Bībeles pulciņu. Ilgvars Silgailis atceras: «Tur sākumā bija savervēts apmēram 130 bērnu. Tiesa, daļai no viņiem interese par šo pasākumu bija caur to, ka es no Amerikas biju dabūjis visādas mantiņas un drēbītes. Bet nekas! Visi dabūja dzirdēt arī Dieva vārdu. Un es domāju, ka katrs kaut ko no tā neaizmirsīs. Taču kopš tā laika pagastā ir izveidojies jauniešu bariņš, kuriem baznīca ir tuvu. Darbīgākā no viņiem ir Laura Remerte, kas tagad patstāvīgi vada jauniešu dievkalpojumus. Pa manu trimdas laiku sabiedrībā ir gan kaut kas filozofiski mainījies. Manos bērnības un skolas gados, šķiet, bija lielāka interese par dzīves jēgu. Kas notiek, kāpēc es esmu? Protams, bija arī joki, piemēram, braukt tramvajā bez biļetes. Taču pēc tam goda lieta bija iet uz tramvaju valdi un par to braucienu samaksāt.
Runājot par Bībeli, cenšos uzsvērt, ka ārkārtīgi liels ir tas prāts, kas tajā visu kopā salicis. Savā jaunībā daudz mācījos, lai atrastu Bībelē kaut vienu nopietnu kļūdu. Līdzīgi rīkojušies daudzi zinātnieki, taču šīs kļūdas nav un nav. Bībele ir pirmā no rakstu liecībām, kas teic, ka Zeme ir apaļa un ka tā ne uz kā nebalstās. Līdzīga ir Bībeles liecība par to, ka viss redzamais ir būvēts uz neredzamiem būvakmeņiem, tātad atomiem. Pat attiecībā uz pasaules radīšanu, kas ir notikusi sešās dienās, «New York Times» komentāros bija izskaidrots, ka tiešām vēl līdz šim nezināmu katastrofu rezultātā Zemei bija seši attīstības periodi, kad tā atradusies pilnīgā tumsā. Tātad Zemes attīstībā ir bijušas sešas dienas un sešas naktis.»
Labvēlīga konkurence krogam
Drošā ideja, ka Emburgā būtu jābūvē baznīca, kā arī finansējums šai lietai lielā mērā nāca no Ilgvara Silgaiļa. «Sākumā domāju būvēt māju, bet tad nolēmu, ka vispirms jāceļ baznīca,» viņš paskaidro. Taču uzceltā ēka kā tāda privāta kapela stāvētu tukša, ja nebūtu draudzes un tās priekšnieka veiksmīgās iekļaušanās vietējā sabiedrībā. Svētdienas pēcpusdienas dievkalpojumā, nonākot jaunajā Salgales baznīcā, patīkami pārsteidz, ka baznīcēnu rindās jūt samērā lielu jauno cilvēku daļu. Tajā pastāvīgi notiek arī kristīgi jauniešu vakari, kas lauku draudzēs vispār ir retums. Ir iecerēts izveidot savu bibliotēku, galu galā radīt ievērojamu sabiedrības centru, kas varētu konkurēt ar vienu otru pilsētas krogu. Daudzveidīga ir arī baznīcas muzikālā dzīve, ko vada Emburgas skolotāja Ilgvara Silgaiļa kundze Anda. Kad viņam jautā par baznīcas būvēšanu, draudzes priekšnieks jautā pretī: «Kāpēc Amerikā tik daudziem ir savrupmājas?» Tūlīt arī seko interesants Silgaiļa kunga paskaidrojums: «Amerikā būvē lēti, bet Latvijā šie celtniecības procesi ir nevajadzīgi sarežģīti un sadārdzināti. Esmu iemācījies, ka Latvijā būvējot sākumā piedāvātās cenas ir jādala ar četri. Būvēšanas pieredzi guvu Amerikā studenta gados, kad ar to pelnīju skolas naudu un iztiku».
Domas par jauno Salgales baznīcu
Gundars Liepa, zemnieks, Sidrabenes pagasta Padomes loceklis:
Pirms diviem gadiem, kad biju pagasta Padomes priekšsēdētājs un šī baznīcas lieta sākās, tiešām likās, ka tā tik tāda runāšana. Bet, redz, kā viss dzīvē ir tapis. Manuprāt, baznīca ir kā tāds acuraugs, kas sirdi piepilda ar kaut ko labu pat tiem, kas baznīcai aiziet garām.
Aina Treigūte no Jaunsvirlaukas pagasta:
Es šajā baznīcā nejauši nokļuvu vienu svētdienu, kad izlasīju avīzē, ka tajā būs pasākums. Tagad esmu atkal. Šajā baznīcā ir kaut kas īpašs.
Ralfs Kokins, Jelgavas Sv.Vienības, Vircavas, Salgales draudzes mācītājs:
Šis dievnams tapis visiem šejienes cilvēkiem kā sastapšanās un garīgas pieredzes, pozitīvas, garīgas izaugsmes vieta.
