Par Nāves jūras krastā atrastajiem rakstu ruļļiem «Slieksnī» jau esam rakstījuši vairākkārt.
Par Nāves jūras krastā atrastajiem rakstu ruļļiem «Slieksnī» jau esam rakstījuši vairākkārt. Arī par to, ka šie ruļļi, kas, būdami dažāda vecuma, sarakstīti laikā aptuveni no 200. gada pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 70. gadam, pierādīja Bībeles autentiskumu, tās Svēto Rakstu gadsimtos pārrakstīto kopiju precizitāti un cēla pašas Bībeles autoritāti laicīgās sabiedrības zinātnieku vidū. Šoreiz par to, kā reiz no kariem un postīšanas apslēptos rakstus atrada.
Sāļā Nāves jūra (ar dziedinošām īpašībām samērīgos daudzumos) atrodas Izraēlā apmēram 30 kilometru uz austrumiem no Jeruzalemes. Tās malā, Jūdejas tuksnesī, ir kalnu grēda. Vairākos kalnos ir gan mākslīgi, gan dabīgi veidotas alas. 1947. gadā daži jauniņi beduīnu gani, meklēdami noklīdušu kazu, šai apkaimē, ko sauc par Kumranu, uzgājuši kādu alu, kurā ilgi neviens nav spēris savu kāju, un tajā atraduši traukus ar seniem rakstu ruļļiem. Vēlāk šis atradums nonācis zinātnieku rokās. Pavisam atklāts vienpadsmit tādu alu, kurās bijis tūkstošiem ruļļu (izgatavotu no ādām vai vara) fragmentu un daži veseli ruļļi (arī pilnu Jesajas grāmatu). Taču tos visus neatrada uzreiz un ne tikai arheologi vien. Piemēram, bojāts rullis, kas satur piecas pēdējās Trešās Mozus grāmatas nodaļas, tika atrasts 11. alā (tās ir numurētas pētnieku klasifikācijā) tikai 1956. gadā. Atradēji atkal bijuši beduīni. Četrpadsmit gadu rullis neskarts gulējis muzejā, un tikai tad izklāts, pētīts un lasīts. Kopumā ruļļu izpēte ilgusi apmēram no 1948. gada līdz 1992. gadam. Tā turpinās joprojām. 1992. gadā zinātnieki R. Eisenmans un M. Vaiss publicēja grāmatu «Atklātie Nāves jūras ruļļi» ar 50 rakstu un fragmentu tulkojumiem. Ap to pašu laiku iznāca atkārtots izdevums G. Vermesa grāmatai «Nāves jūras ruļļi angļu valodā» un vēl daži līdzīgi izdevumi. Šis atklājums ir viens no gadsimta notikumiem.
Veselos ruļļus un fragmentus salīdzinot, tulkojot un klasificējot, konstatēti apmēram 800 dažādu manuskriptu (daudzi no tiem diemžēl valodnieciskai vai reliģiskai pētīšanai ir nederīgi, jo maz kas saglabājies). Taču ir arī vairāki veseli raksti – gan laicīgi saraksti, uzskaites, norādījumi, dokumenti, gan Bībeles Vecās Derības grāmatas, gan Vecās Derības apokrifu grāmatas (apšaubīta Dieva inspirācija vai pretrunas ar Vecās Derības kanonisko saturu). Starp apokrifu grāmatām atrastas tādas, kuru kopijas bijušas līdz šim, gan arī tādas, kuru kopijas saglabātas fragmentāri vai zudušas. Starp tādām atrasto klāstā bija arī Ēnoha grāmata.
Galvenais ir fakts, ka šis atklājums nostiprināja Bībeles precizitāti, tās dzīvotspēju tūkstošiem gadu (pat arī zem neticības sloga) un šo rakstu spēku.
