Zupu Jelgavā krievu vasarsvētku draudzē Tirgoņu ielā dienā saņem aptuveni 75 cilvēki, tā «Ziņām» pastāstīja Valentīna Pilipčuka.
Zupu Jelgavā krievu vasarsvētku draudzē Tirgoņu ielā dienā saņem aptuveni 75 cilvēki, tā “Ziņām” pastāstīja Valentīna Pilipčuka. Viņa dienu no dienas reģistrē ēdiena saņēmējus, tāpēc sociālajiem darbiniekiem būs viegli uzzināt to cilvēku sarakstu, kuri no oktobra līdz aptuveni maijam saņem siltu ēdienu, pateicoties draudžu un atsevišķu cilvēku ziedojumiem.
Kā pastāstīja viens no šīs labdarības kustības aizsācējiem Viktors Pilipčuks, pusdienas trūcīgajiem tiek gatavotas jau aptuveni desmit gadu. “Es negribu publicitāti. Dzīvoju pēc principa: ja vari darīt labu, izdari, bet nerunā,” teica V.Pilipčuks, kas agrāk bijis šīs draudzes mācītājs, bet tagad nodarbojas ar administratīvo darbu. Viņš neslēpj, ka pirms gadiem devies arī Sociālās pārvaldes virzienā, lai meklētu sadarbības formas, taču viņa uzskats ir nestrīdēties. “Ja šodien speciālisti teic, ka neesmu gājis, lai tā arī paliek. Es ne ar vienu negribu konfrontēt. Tie, kam pusdienas nepieciešamas, atrod šo virtuvi. Uzskats, ka cenšamies ļaudis iesaistīt mūsu draudzē, ir kļūdains. Draudzes cilvēkiem reti kad nepieciešama šāda palīdzība. Protams, nerunāju par atsevišķiem gadījumiem, slimiem pensionāriem,” teica V.Pilipčuks.
Virtuvē ik dienu strādā viens brīvprātīgais un pavārs, kas saņem nelielu atlīdzību par darbu.
Valentīna ceturto gadu ik dienas ar burciņām mēro ceļu no Stacijas ielas, lai aiznestu mājās pavalgu saviem diviem bērniem un četrgadīgajam mazbērnam.
Sieviete, kas nevēlējās nosaukt savu vārdu, dzīvo ar 17 gadu veco mazdēlu, kas mācās 6. vidusskolā. Viņa pēc pusdienām uz Tirgoņu ielu ziemas un rudens mēnešos nāk otro gadu.
Invalīds Vladimirs vispirms parāda savu otrās grupas invalīda apliecību. Viņš ir vājdzirdīgs. Mīt sociālajā mājā O.Kalpaka ielā 9. Uz šo zupas virtuvi nāk, kopš sācis tur dzīvot.
Pensionāre Tamāra augustā zaudējusi vīru. Iesniegusi deklarāciju un saņēmusi 50 latu malkas iegādei.
Šie ir tikai daži no zupas virtuves Tirgoņu ielā apmeklētājiem. V.Piļipčuks neslēpj, ka atnāk ļoti dažādi cilvēki. Ir “nelabojami”, bet ēst arī viņiem vajag. Daudzi stāv rindā, cerot, ka silts ēdiens paliks pāri.
Varbūt ir vērts arī Jelgavai pārņemt Rīgas pieredzi. Kā izrādās, mums ir sabiedriska organizācija, kas jau daudzus gadus ziemas mēnešos atver zupas virtuvi trūkumcietējiem. Iespējams, nav nekādu šķēršļu sadarbībai, tikai informācijas trūkums.
