Vārna, krauklis, krauķis, kovārnis un žagata – ļoti atšķirīgi putni, tomēr nezinātāji lielāko daļu no tiem dēvē vienā vārdā «vārna», jo īsti neprot saskatīt atšķirības.
Vārna, krauklis, krauķis, kovārnis un žagata – ļoti atšķirīgi putni, tomēr nezinātāji lielāko daļu no tiem dēvē vienā vārdā «vārna», jo īsti neprot saskatīt atšķirības.
Atšķirību ir ne mazums, piemēram, krauklis ir izteikti lielāks putns par pārējiem, bet vārnas apspalvojums ir pelnu pelēks. Dažāda ir arī putniem raksturīgā izturēšanās, ligzdošanas vietas un saucieni.
Vārna
47 cm gara. Galva, aste un spārni – melni, bet pārējais apspalvojums ir pelnu pelēks, tāpēc viegli atšķirama no krauķa, kraukļa un kovārņa. Aste lidojumā nedaudz noapaļota (ne ķīļveidīga kā krauklim).
Vārnai raksturīgais sauciens ir ķērcošs «krāā», «arrk», «krab» un tamlīdzīgas skaņas, ko putns parasti atkārto vairākas reizes.
Vārnas dzīvo nelielos mežos un parkos. Ziemā vairāk uzturas apdzīvotu vietu tuvumā, pilsētu nomalēs pie atkritumu izgāztuvēm. Regulāri ielido ezeros, kur ligzdo ūdensputni (barojas ar to olām).
Krauklis
63,5 cm garš. Liels putns ar masīvu knābi. Viss apspalvojums ir spīdīgi melns. Rīkles spalvas nedaudz pagarinātas un parasti izspūrušas. Aste (it sevišķi lidojumā) – ķīļveidīga. Bieži planē. Krauklim balss ir rupja – «korrk», «rrab» vai «klong».
Kraukļi dzīvo lielos un mazākos mežos, kur ir veci skuju koki. Ziemā dažkārt uzturas apdzīvotu vietu tuvumā, pie atkritumu izgāztuvēm.
Krauķis (sējas vārna)
46 cm garš. Apspalvojums ir melns ar zilganu spīdumu. Parasti sējas vārnas uzturas baros (arī kopā ar kovārņiem vai vārnām), izdod aizsmakušas skaņas «kāā» vai «gag» un ir ļoti trokšņainas ligzdošanas vietās.
Dzīvo parkos, birzīs, apdzīvotās vietās un arī pilsētā. Ligzdo kolonijās, galvenokārt skuju koku (priežu), retāk lapu koku galotnēs un sānu zaru galos (parasti vienā kokā ir vairākas ligzdas).
Kovārnis
33 cm garš. Pakausis un ausu apvidus – pelēks, pārējais apspalvojums – melns. Bieži uzturas baros kopā ar krauķiem un vārnām. Raksturīgs sauciens «kjāk» vai «čiāk», ko atkārto vairākas reizes. Perēšanas laikā raksturīgi dažādi variēti saucieni.
Uzturas apdzīvotu vietu tuvumā, pilsētās un parkos. Ligzdo mūru drupās, koku dobumos un māju dūmeņos.
Žagata
46 cm gara. Putns ar ļoti garu asti. Apspalvojums kontrastējošs: pleci un vēders – balts, pārējais – melns ar zilganzaļu spīdumu. Raksturīga «žadzināšana», arī dažādas ņaudošas skaņas (sevišķi pie ligzdas).
Žagatas dzīvo krūmājos, jaunaudzēs, mežmalās. Ziemā vairāk uzturas cilvēku mītņu tuvumā.
Žagatas ligzdu būvē no žagariem un dubļiem ar restveidīgu, no rupjiem žagariem veidotu jumtu biezos krūmos vai skuju koku (galvenokārt egļu) jaunaudzēs.
