Šajā gadalaikā nebūt nav jāpērk spēcīgās un arī dārgās barības.
Vai pavasara vēsajos ūdeņos ir vajadzīga iebarošana, ja tāpat ir zināms, ka zivis pulcējas upes aizdambējumu mierīgākajās vietās? Atliek vien piemeklēt pareizo barību, lai cope notiktu. Pašos pamatos viss ir pareizi. Zivīm, pavasara palos migrējot uz nārsta vietām, iznāk mierīgākos ūdeņos apstāties, lai nedaudz atvilktu elpu, un šīs vietas, protams, labi pazīst arī makšķernieks. Loģiski domājot, kāda tur iebarošana, ja zvīņnešu jau tā ir kā siļķu mucā. Visu laiku neēdDroši vien esat ievērojuši, ka bieži labi zināmā vietā, kur makšķernieki stāv cits pie cita staltā ierindā un zivis visbiežāk kožas itin labi, nereti gadās situācijas, ka pēkšņi cope pārtrūkst. Visi ir nelielā izmisumā. Kā tad tā? Vakar vēl ņēma, tikko pirms stundas arī, bet pēkšņi klusums. Ļoti daudziem uzreiz atbilde gatava, ka šodien nav vairs ēstgribas vai arī bariņš aizpeldējis projām. Patiesībā zivis turpat vien ir, tikai to bioloģiskais pulkstenis neļauj visu laiku ēst un ēst. Šajā ziņā varam vilkt paralēles ar cilvēku. Ir taču tā bijis, ka pēkšņi no rīta sajūtam, ka kaut kas nav kārtībā ar mūsu organismu. Apetītes nav, kaut kāds garastāvokļa panīkums, labāk visu dienu gulēt. Te pēkšņi drauga zvans, kas vēstī – nāc ciemos, mums būs maziņš pikniks ar svaigi sālītu lasīti, uz restēm apceptiem nēģiem un kūpinātiem zušiem. Varu derēt, ka pēc šāda ierosinājuma katram cilvēkam aizmirsīsies visa tā rīta «neapetīte». Tieši tāpat ir arī zivīm. Ne velti ir teiciens: neiebarosi – nenoķersi. Zivīm ir jārada apetīti stimulējošs faktors, un to var izdarīt tikai ar attiecīgu iebarojamo ēsmu un smaržām. Aukstā ūdenī nelietojam spēcīgus un izteikti saldus aromātus. Vislabāk, ja pie barības piejaucam ķiploku, koriandru, vanilīnu vai anīsu. Viss kopā arī nederēs! Ķiploks vairāk būs piemērots karpu un vimbu copei, anīss, neapšaubāmi, breksim, bet koriandrs un vanilīns raudām. Vēl derētu neaizmirst par rūgto melasi, kas barībai piešķir ļoti īpatnēju smaržu, bet par ko daudzi makšķernieki nez kāpēc piemirst. Mēs, sporta makšķernieki, bez melases praktiski neiztiekam nekad. Starp citu, melasi pielikt par daudz ir diezgan grūti, tas gan, protams, ja domājam par saprātīgu rīcību. Es, piemēram, uz trīs kilogramiem barības ūdenī, kas domāts tās samitrināšanai, iejaucu ap 150 gramu melases. Taču itin droši var eksperimentēt. Jo siltāks laiks, jo melasi ņemam saldāku.Šajā gadalaikā nebūt nav jāpērk spēcīgās un arī dārgās barības, jo to efekts parādās tikai un vienīgi siltā laikā, kad ūdens temperatūra pakāpjas vismaz 12 grādu virs nulles.Dārgākais nebūs labākaisŠoreiz teiktais domāts par zivju iebarojamo barību, jo visbiežāk pie mums valda uzskats – jo tā dārgāka, jo kvalitatīvāka un zivi izaicinošāka. Praksē gan bieži vien pierādās pretējais. Būtībā daudz kas ir atkarīgs no barības satura un arī ūdenskrātuves, kur paredzēta makšķerēšana.Agrākos gados copmaņi mājās vārīja dažādas putras, jo copes lietu veikalos gatavās barības vienkārši nebija. Arī mūsdienās šis veids nemaz nav tik nepopulārs. Tomēr mazpamazām visi makšķernieki pāriet uz jau gatavām barībām, jo, salīdzinot ar putrām, tās tomēr ir daudz efektīvākas. Efektivitāte slēpjas smaržā, garšā un pareizā sagatavošanā. Iebarošanas pamatābeceIr zināms, ka pavasarī visām baltajām zivīm (brekšiem, vimbām, raudām) labākā ēsma tomēr ir saistībā ar gaļu. Tātad sliekas, baltie mušu kāpuri, mizgrauži, naktstārpi. Vimbām ļoti labi garšo krevetes. Liela delikatese ir rožvaboļu kāpuri, ko makšķernieku valodā sauc par «kapariņiem». Ir brīži, kad šīs zivis neko citu nevēlas kā tikai šo mazo, brūno tārpiņu, kas mājo zemē un vietās, kur aug vībotnes. Taču diemžēl ne visur tie ir atrodami un to populācija ir nevienmērīga. Internetā var atrast vīrus, it sevišķi no Jelgavas vai Dobeles puses, kas šos tārpus tirgo, jo ir atklājuši mikro plantāciju vietas, kas neapšaubāmi tiek turētas noslēpumā. Iemaisot pavasara vēsajā ūdenī barību, būtu jāņem vērā fakts, ka saldas un stipras barības nederēs. Ar vārdu «stipras» es domāju tādu efektu, ka pasmaržojot tā vien gribas degunu atraut nost. Varu ieteikt pāris jau izmēģinātu recepšu upei vai ezeram, kur parasti ķer karpas. Upei noderēs barības, kas domātas breksim, raudai vai vimbai. Patiesībā jebkuru no tām var lietot kā vienīgo, jo baltā zivs nāk uz visām. Nav tā, ka ieēdināsi ar brekšiem domāto barību un tad ne rauda, ne vimba tai klāt nenāks. Barībā noteikti jābūt saulespuķu spraukumiem, kaņepēm, koriandram un kaut kam no slieku atraktoriem. Var likt klāt arī motiļa atraktoru, un nekas nepareizs nebūs. Receptes2 kg brekšu barības, 0,5 kg saulespuķu spraukumu, 0,2 kg koriandra, viens iepakojums pārtikas veikalā pirktas ķiploku garšvielas. Ūdenī, ar ko barība tiks maisīta, ieteiktu izšķīdināt divas ēdamkarotes medus un aptuveni 250 gramu rūgtās melases. Ja naudasmaciņš atļauj, tad nopērciet trīs kastītes balto tārpu, saberiet kopā un noplaucējiet ar verdošu ūdeni. Ilgi turēt tajā tārpus nevajag, jo tad tie vienkārši sadalīsies. Verdošo ūdeni nolej, kad tārpi vairs nekustas, un tas būs aptuveni pēc pusminūtes. Tad tos iemaisām barības sastāvā un veidojam bumbas. Ja copes vietā ir straume, liekam klāt pārtikas līmi. Uz iepriekš minēto daudzumu pilnībā pietiks ar 250 gramu iepakojumu. Bet – uzmanību! Līme jāliek klāt tikai tajā brīdī, kad barība jau ir samaisīta un samitrināta. Jaucam kopā vimbu un brekšu vai raudu barību (divus kilogramus). Sagriežam, sakapājam vai samaļam aptuveni 50 naktstārpu. Galvenais, lai tie būtu pēc iespējas smalkākā sadalījumā. Nopērkam nelobītas krevetes, atkausējam un arī cenšamies pēc iespējas sīkāk sasmalcināt. Atkausējot krevešu paciņu, tajā radīsies šķidrums. Nedomājiet to izliet krastmalā! Tieši otrādi. Visu lej barības traukā, kur tā tiek maisīta. Ūdenī noteikti iemaisām melasi. Uz šo daudzumu vajag 250 gramu. Visu samaisām un ļaujam 30 minūtes ievilkties. Atkal samaisām, un šī barība būs kā kulaks uz acs vimbām.
