…jeb Jelgavas Domes deputāti pieņem budžetu.
Kad Buratino bija ticis pie Karabasa Barabasa pieciem zelta gabaliem, viņam palaimējās satikt divus lielceļa «pārvaldniekus» runci Bazilio un lapsu Alisi. Jauniegūtie draugi solīja veiksmīgi ieguldīt Buratino kapitālu, lai tas iegūtu vislielākās dividendes. Biznesa plāns bija ļoti vienkāršs: jānokļūst Muļķu zemē, jāiestāda zelta gabali, tad tie jāaplaista, lai izaugtu koks, pilns ar naudiņām.
Kad Buratino bija no zelta atbrīvots, Bazilio un Alise to sāka dalīt savā starpā. Vai pieci ar divi dalās? Nē, bet tas jau ir cits stāsts un tā varoņi meklējami tepat Jelgavā.
Aizvadītajā piektdienā Jelgavas pilsētas tēvi un mātes dalīja budžetu. Kā jau ierasts tamlīdzīgos nopietnos pasākumos, deputāti iztika bez pilsētas galvas klātbūtnes – Uldis Ivans bija slims. Varbūt deputāti varēja sagaidīt priekšsēdētāja atgriešanos? Mājasdarbu deputāti jau bija veikuši slēgtajos komiteju saietos, tāpēc Domes sēdē atlika tikai «noapaļot» jau iepriekš nolemto. Šis ir pēdējais lielais varoņdarbs, ko pilsētas tēvi un mātes ir veikuši savā «deputātniecības» laikā, tādēļ vērts ielūkoties nesenā pagātnē, lai saprastu, ko šis deputātu sastāvs pilsētai ir devis.
Nieres vēl joprojām dzīvo taukos
Ir tikai viena joma, kurā deputāti spējuši sasniegt būtiskus panākumus: kamēr pašvaldība slīgusi arvien lielākos parādos, izpildvaras izdevumi palielinājušies divkārt. 1996. gadā tie bija 316 919 latu, 1997. gadā – 428 118 latu (pieaugums pret iepriekšējo – 35,09%), 1998. gadā – 650 181 latu (pieaugums pret iepriekšējo – 51,87%). Šajā brīdī vajag apstāties, ievilkt elpu, lai atcerētos, ka gan Valsts kontrole, gan Domes Revīzijas komisija secināja, ka izpildvaras rijība uz bēdīgās pilsētas finansiāli saimnieciskās dzīves ainas ir bijusi nepamatoti augsta. Ko deputāti? Mūsu deputāti jūtas dziļi aizskarti, ja, viņus vērtējot, tiek piemērotas tādas kategorijas kā atbildība, godīgums, pienākums. Savukārt par faktiem, kas pierāda iepriekš uzskaitīto īpašību pilnīgu trūkumu, pilsētas tēvi un mātes nemēdz daudz runāt.
Pirms 1999. gada budžeta pieņemšanas šķita, ka Domes rumpis ir gatavs samierināties ar līdzekļu ierobežošanu: pirmais budžeta projekts paredzēja izpildvarai 577 770 latu (samazinājums pret iepriekšējo gadu – 12,14%). Lika pagaidīt! Jau nākamais projekts ieviesa korekcijas un izpildvarai paredzēja 616 765 latus (samazinājums pret iepriekšējo gadu – 5,14%). Par to tad arī deputāti nobalsoja. Viņu sirdsapziņa bija tīra, jo viņi bija samazinājuši izpildvaras (tajā skaitā savus) izdevumus par vienu divdesmito daļu. Laiks ieviesa jaunas korekcijas: gadā budžets vairākkārt tika mainīts. Izpildvaras izdevumi sākotnēji tika palielināti līdz 620 300 latu (vēl joprojām saglabājās 4,6% samazinājums pret iepriekšējo gadu), 628 370 latu, tad budžets tika «precizēts» un izpildvarai (tai skaitā sev) deputāti atvēlēja 657 246 latu (jau pieaugums pret iepriekšējo gadu – 1,09%). 2000. gada budžetā izpildvaras institūcijas uzturēšanai teorētiski paredzēti 659 366 lati (pieaugums pret iepriekšējo – 0,32%). Faktiskais pieaugums ir krietni jūtamāks, jo dotācija no budžeta vispārējiem ieņēmumiem izpildvarai, salīdzinot ar iepriekšējā gada «faktu», palielināta par 48 902 latiem (salīdzinājumam: dzīvokļu komunālajai saimniecībai samazināta par 56 900 latu). Līdzekļi ierobežoti kultūrai, sportam.
Tātad kopā izpildvaras izdevumi kopš 1996. gada palielināti par 208,06%. Turklāt tie ir tikai «tīrie» izdevumi, kas atspoguļoti pamatbudžeta izdevumu ailītē «izpildvara». Tiem vēl jāpieskaita ierēdņu un deputātu saņemtā nauda dažādās komisijās, kas neparādās pamatbudžeta izdevumu ailēs.
Budžetu pieņem, ignorējot likumu
Likums «Par pašvaldību budžetiem» nosaka: pilsētas budžetam pievienojams Domes priekšsēdētāja ziņojums, kurā sniegta informācija par pilsētas ekonomisko un sociālo situāciju, pašvaldības uzdevumiem nākamajā saimnieciskajā un piecos turpmākajos gados. Šādu ziņojumu deputātiem neiesniedza ne U.Ivans, ne Domes priekšsēdētāja vietnieks J.Kaminskis, kas priekšsēdētāja prombūtnē pilda viņa pienākumus. Deputāti kārtējo reizi balsojuši par budžetu, ignorējot šo likuma nosacījumu. Tā ir augstākā bezatbildības pakāpe, ja vien ar šādu sinonīmu var apzīmēt roku cilāšanu, nezinot, ne kāda ir pašreizējā situācija pašvaldībā, ne arī to, uz kurieni pilsēta «iet».
Saskaņā ar likumu budžeta dokumentam pievienojama informācija par to, kāds līdzekļu apjoms paredzēts izdevumiem katrā budžeta klasifikācijas kategorijā, un informāciju par katra finansējuma mērķi. Arī šis likuma nosacījums šajā gadījumā nav ievērots.
Deputāti, spriežot par 2000. gada pašvaldības budžetu, neskatīja iepriekšējā gada budžeta rezultātus, nemaz jau nerunājot par to, ka šie rezultāti tiktu analizēti. Netika analizēts arī pagājušā gada pašvaldības uzņēmumu darbs. Bilance būšot zināma tikai 1. aprīlī (tas tāds joks…). Kā «Ziņām» apliecināja pašvaldības izpilddirektors J.Strods, esot sagatavota administrācijas atskaite par iepriekšējo gadu, taču ar to iepazīties deputāti neizrādīja nekādu vēlmi.
Likumu ignorance, deputātu un ierēdņu bezatbildība un siltumapgādes sistēmas «rehabilitācijas» projekta autoru tuvredzība ir nesusi pirmos jūtamos «rezultātus». Šogad pašvaldībai jāatmaksā 850 000 latu aizdevums Valsts kasei, Pasaules Bankai – 351 000 lati, SWIFT (NUTEK, divi atsevišķi līgumi) –
36 875 lati, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai – 6549 lati. Vēl jānomaksā ārējo parādu procenti 393 579 lati un parāds par gāzi 30 200 latu. Pašvaldības iekšējais parāds, kas jānomaksā 2000. gadā, sasniedzis 89 000 latu. Tādējādi pašvaldības kopējās parādsaistības šajā gadā sasniegušas rekordlielu atzīmi –
1 757 203 lati.
No STU plāno saņemt 589 031 latu…
Deputāti nobalsoja, ka Jelgavas Siltumtīkliem šajā gadā jāspēj atdot Pasaules Bankai
589 031 latu. Līdz šim STU ir tikai iesūcis milzu līdzekļus, šogad tie jāsāk atdot. No kā? Kā Domes sēdē savus kolēģus apgaismoja Deputāte V.Vilciņa, starp Domi un STU esot noslēgts vienošanās nodomu protokols, kas paredz: STU savas saistības šogad varēs nokārtot tikai tad, ja tiks palielināti apkures tarifi un Nekustamā īpašuma pārvalde spēs iekasēt no iedzīvotājiem visus vecos parādus (tai skaitā arī tādus, kuriem nav nekāda seguma). Dome oficiāli ir paziņojusi, ka tarifi netiks paaugstināti. Savukārt tās īpaši izveidotā komisija pagājušajā gadā atzina, ka NĪP vecos parādus STU pilnībā atdot var tikai uz īres maksu rēķina. Līdz šim Jelgavas Siltumtīkli ir pierādījuši, ka nespēj veikt pat kārtējos maksājumus Jelgavas Cukurfabrikai par piegādāto siltumenerģiju, par gāzi – «Latvijas gāzei». STU nav spējis pat samaksāt ienākuma un sociālo nodokli. Tātad – no kurienes radīsies šie sešsimt tūkstoši latu? Vienīgais, kurš Domes sēdē spēja saukt lietas to īstajos vārdos, bija Revīzijas komisijas priekšsēdētājs J.Trukšāns: – Kungi, jūs nedabūsiet no STU ne santīma!
Pašvaldības bankrots nu jau ir fakts
Balsojot par 2000. gada Jelgavas pašvaldības budžetu, Domes deputāti atzina pilsētas bankrotu. Šoreiz jau nevis kā teorētiski iespējamu, bet gan kā notikušu faktu, ko pamato LR likums «Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību», kura mērķis ir reglamentēt kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finansu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās. Šis likums nosaka: pašvaldību finansu stabilizācija veicama, ja konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:
1) pašvaldības parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā, kopā ar iepriekšējo gadu parāda saistībām, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš, pārsniedz 20 procentu no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma;
2) pašvaldība nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības;
3) pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības.
Pašvaldība ir atzīstama par tādu, kas nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības, ja finansu ministrs ir apstiprinājis vismaz vienu no iepriekšminētajām trim pazīmēm. Otro un trešo pazīmi var interpretēt dažādi, bet pirmā Jelgavas pilsētas pašvaldībā konstatējama nepārprotami. Pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi saskaņā ar deputātu apstiprināto budžetu šogad plānoti
Ls 5 918 632; nenodokļu ieņēmumi – Ls 605 670; saņemtie maksājumi (neieskaitot mērķdotācijas) – Ls 482 295. Kopā budžeta ieņēmumi – Ls 7 006 597,
savukārt parādsaistības –
Ls 1 757 203. Veicot vienkāršu aritmētisku darbību, iegūstam 25,08%. Ņemot vērā, ka Domes grāmatvežiem nav svešas manipulācijas ar skaitļiem, var pieņemt, ka budžeta ieņēmumiem tiks pieskaitīti Ls 44 232 – budžeta līdzekļu atlikums gada sākumā (pašvaldības smagajā finansu situācijā ļoti interesants skaitlis); Ls 589 031 – aizdevuma atmaksa no STU (ļoti nereāls skaitlis) un Ls 105 348 –
aizdevuma atmaksa no NĪP
(pilnīgi iespējams, ka tas tiks arī samaksāts). Tādā gadījumā
budžeta ieņēmumi sasniedz Ls
7 745 208. Arī tādā gadījumā iznākums tas pats – bankrots (22,69%). Kā uzskata Domes Revīzijas komisijas priekšsēdētājs J.Trukšāns, Domes pieņemtais pamatbudžeta ieņēmumu plāns ir nereāls. Turklāt saistības, kas pašvaldībai jānokārto šajā gadā, ir jau samazinātas – pēc līgumiem Jelgavas Domei 2000. gadā bija jānorēķinās Ls 1 954 844 apjomā.
Kā lai Buratino pasakās saviem labvēļiem?
Neatkarīgi no tā, vai finansu ministrs pieņems lēmumu par finansu stabilizācijas procesa uzsākšanu un pārvaldnieka iecelšanu Jelgavas pilsētas pašvaldībā, tās iedzīvotājiem ir lemts Buratino liktenis. Ar viņu (nodokļu maksātāju) naudu deputāti un ierēdņi taisījuši biznesu, neaizmirsdami par sevi, bet ignorējot jelgavnieku intereses. Naudas koks nav izaudzis, kaut arī ierēdņu algas palielinātas divkārt. Līdz pat šim laikam Domes deputāti nav uzskatījuši par vajadzīgu noskaidrot, kuru amatpersonu nolaidīgas, bezatbildīgas vai pretlikumīgas rīcības dēļ pašvaldība ir nonākusi «ārkārtējās finansiālās grūtībās». Atbildīgie nav nosaukti, jautājums par Jelgavas Siltumtīklu direktora G.Dupuža atbilstību ieņemamajam amatam tika atlikts. Tāpat kā daudzkārt «atlikts» Domē izskatīt Jelgavas Siltumtīklos konstatētos likumpārkāpumus. Jelgavas Domē pat nav apstiprināta STU biznesa plāna – no kādiem līdzekļiem tiks atdoti nejēdzīgi izsaimniekotie kredītu līdzekļi.
Pilnīgi iespējams, ka «politisku apsvērumu» dēļ valdība neko ārkārtēju nedarīs, lai stabilizētu finansiālo situāciju Jelgavas pašvaldībā. Dome atradīs vēl kādu kredīta devēju vai «investētāju», kas par procentiem un kā garantiju «saņemot» ieķīlātu pašvaldības īpašumu (kas vēl palicis) pabalstīs grimstošo Jelgavu. Pašvaldības parādsaistības palielināsies vēl vairāk, arvien mazāk paliks līdzekļu skolām, bibliotekām, kultūras pasākumiem, pilsētas saimniecībai. Deputāti aizies pelnītā atpūtā, un gan jau atradīsies kāda organizācija, kas tos ieteiks apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeni. Bet Buratino savu naudu būs spiests uzticēt nākamajiem, pašu izvirzītajiem bazilio un alisēm.
Jelgavas 2000. gada pamatbudžeta ieņēmumi
Kods; Rādītāju nosaukums; Gada plāns
1. Nodokļu ieņēmumi 5918632
1100 Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 5461832
4100 Nekustamā īpašuma (zemes) nodoklis 220000
4200 Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm 215800
5410 Azartspēļu nodoklis 21000
2. Nenodokļu ieņēmumi 605670
8300 Maksājumi par pašvaldību kapitāla izmantošanu 50000
9200 Valsts nodeva par licenču izsniegšanu 6200
9400 Pašvaldības nodevas 1200
9900 Valsts nodevas 7000
10000 Sodi un sankcijas 4000
12000 Pārējie nenodokļu ieņēmumi 2500
13000 Ieņēmumi no pašvaldības nekustamā īpašuma pārdošanas 5400
9500 Maksas pakalpojumu ieņēmumi 529370
3. Saņemtie maksājumi 3491774
18121 Norēķini ar citām pašvaldībām par izglītību 200000
18200 Mērķdotācija internātskolām 408738
Mērķdotācija pedagogiem 1937171
Mērķdotācija kultūrai 12347
Mērķdotācija investīcijām 651223
Dotācijas no pašvaldību finansu
izlīdzināšanas fonda 282295
I. Kopā budžeta ieņēmumi (1+2+3) 10016076
II. Finansēšana 738611
Budžeta līdzekļu atlikums gada sākumā 44232
Aizdevumu atmaksa no NĪP 105348
Aizdevumu atmaksa no STU 589031
III. Pavisam kopā ieņēmumi 10754687
Domes priekšsēdētājs U.Ivans
Jelgavas pilsētas 2000. gada pamatbudžeta izdevumi
Kods; Izdevumu nosaukums; Gada plāns; t.sk. dotāc. no pašv. budžeta visp. ieņēm.;
t.sk. maksas pakalpojumi; t.sk. mērķdotācijas
01 100 Izpildvaras institūcija 659366 624366 35000
02 100 Aizsardzība 4000 4000
03 000 Sabiedriskā kārtība un drošība 238900 228500 10400
04 000 Izglītība 5209962 2424825 418005 2367132
05 000 Veselības aprūpe 50000 50000
06 000 Sociālā nodrošināšana 893226 893226
07 000 Dzīv.un kom. saimn. 1127406 475406 22000 630000
08 000 Sports un kultūra 432554 376242 43965 12347
09 000 Kurināmā un enerģ. pasākumi 52836 52836
10 000 Mežkopība 3564 3564
14 120 Iekšējā parāda % nomaksa 89000 89000
14 180 Ārējo parādu % nomaksa 393579 393579
14 400 Izdevumi neparedz. gadīj., 215000 215000
t.sk. rezerves pašvaldību saistību maksai 200000 200000
14 500 Pārējie izdevumi 26770 26770
1. Kopā izdevumi pēc valdības funkcijām 9396163 5857314 529370 3009479
2. Norēķini 70000 70000
14 321 Norēķini par izgl. iestāžu sniegtajiem pakalpoj. 55000 55000
14 322 Norēķini par citu pašv. soc. palīdz. iestāžu sniegtajiem pakalpoj. 15000 15000
I. Kopā izdevumi pēc valdības funkcijām un norēķini (1+2) 9466163 5927314 529370 3009479
II. Saistību nomaksa 1274624 1274624
Aizdevumu atmaksa ERAB 6549 6549
Aizd. atmaksa SWIFT (NUTEK)
par siltumtrasēm 21760 21760
Aizd. atmaksa SWIFT (NUTEK)
par 4.vsk. siltināšanu 15115 15115
Aizdevumu atmaksa
Pasaules bankai 351000 351000
Aizdevumu atmaksa Valsts kasei 850000 850000
Gāzes parāda atmaksa 30200 30200
Pavisam izdevumi (I+II) 10740787 7201938 529370 3009479
Budžeta līdz. atlik. gada beigās 13900 318 13582
Domes priekšsēdētājs U.Ivans
