Jāatgādina, ka 1999. gada 5. augustā likumā «Par valsts pensijām» pieņemtie grozījumi pašreiz nav spēkā, jo ir apturēta to izsludināšana.
Jāatgādina, ka 1999. gada 5. augustā likumā «Par valsts pensijām» pieņemtie grozījumi pašreiz nav spēkā, jo ir apturēta to izsludināšana. Tāpēc līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim pensijas tiek piešķirtas, pārrēķinātas un izmaksātas pēc līdzšinējā likuma «Par valsts pensijām» normām.
Kopš 6. septembra tiek vākti paraksti, kas noteiks, vai Pensiju likuma grozījumi tiks nodoti tautas nobalsošanai. Tā kā presē lasāmi ļoti dažādi viedokļi par likumu, sniedzu skaidrojumu par normām, kuras skar pieņemtie, bet pašlaik apturētie grozījumi likumā «Par valsts pensijām».
Pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums
No šā gada 1. jūlija pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sievietēm ir 57,5 gadi. Grozījumi paredz, ka sievietēm pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums kopš 2000. gada 1. janvāra būs 59 gadi.
Savukārt vīriešiem pensijas piešķiršanas vecums pašlaik ir 60 gadu. Bet saskaņā ar grozījumiem kopš 2000. gada 1. janvāra vīrieši pensijas varēs saņemt no 61 gada vecuma. Turpmāk katru gadu gan sievietēm, gan vīriešiem pensionēšanās vecums paaugstināsies par pusgadu, līdz pakāpeniski tiks sasniegti 62 gadi.
Priekšlaicīgās vecuma pensijas sievietēm
Pašlaik likums paredz iespēju sievietēm pensionēties priekšlaicīgi – no 55 gadu vecuma –, taču strādāšanas laikā piešķirtā pensija netiek izmaksāta.
Grozījumi likumā no 2000. gada 1. janvāra aptur priekšlaicīgo vecuma pensiju piešķiršanu, tomēr saglabājot līdz grozījuma spēkā stāšanās dienai piešķirtās šāda veida pensijas.
Pensiju piešķiršana no jauna strādājošiem pensionāriem
Grozījumi likumā aptur pensiju piešķiršanu no jauna pensionāriem, kuriem tā bija piešķirta līdz 1997. gadam un kuri pēc 1996. gada ir nostrādājuši trīs gadus. Līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim no jauna piešķirtās valsts pensijas tiks saglabātas, saglabājot arī ieturējumus, ko izdara no jaunpiešķirtās pensijas, ja tās apmērs pārsniedz 100 latu.
Pensiju atjaunošana
Grozījumi likumā nosaka, ka gadījumos, kad no jauna rodas tiesības uz pensiju, tā tiek atjaunota, ja no pensijas izmaksas pārtraukšanas brīža nav pagājuši vairāk par trīs gadiem. Ja apritējuši vairāk nekā trīs gadi, pensija tiek piešķirta no jauna.
No likuma tiek izslēgta norma, kas deva iespēju atteikties no pensijas saņemšanas uz trim gadiem jau no pensijas piešķiršanas dienas, atmaksājot pensiju budžetā līdz šim saņemto pensiju.
Pensiju pārrēķināšana
Sakarā ar grozījumiem ir mainīta pārrēķināšanas kārtība pensijām, kuras piešķirtas pēc vecā likuma normām. Tiek izslēgta iespēja pārrēķināt šīs pensijas par papildus pierādīto apdrošināšanas stāžu līdz 1991. gadam.
Tomēr šāda veida pārrēķini būs iespējami tad, ja tiek papildināts apdrošināšanas stāžs par periodu no 1991. gada līdz 1996. gadam, invaliditātes grupas maiņas un apgādnieka zaudējuma pensijām – ģimenes locekļu skaita maiņas – gadījumā. Pārrēķinot pensijas, tad tiks ņemta vērā iepriekšējā gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga.
Vecuma un izdienas pensiju pārrēķināšanā (ne ātrāk kā, sākot ar1996. gadu) izmaiņu nebūs.
Tiek sakārtota likumdošanas norma par pensiju pārrēķināšanu, ja darba devējs ar kavēšanos izdara sociālās apdrošināšanas iemaksas par periodu līdz pensijas piešķiršanai vai pārrēķināšanai. Pensija šādos gadījumos tiks pārrēķināta no pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas dienas, tomēr šāds pensijas pārrēķins netiks veikts biežāk kā vienu reizi pusgadā.
Pensiju izmaksa strādājošiem
Likuma grozījumi no 2000. gada 1. janvāra līdz 2005. gada
1. janvārim paredz, ka pensijas, kuru apmērs pārsniedz divkāršu sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, pensionāram strādājot, netiek izmaksātas.
Tātad pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 60 latu robežu, strādāšanas laikā tiks izmaksātas, bet, ja pensijas apmērs pārsniegs 60 latu robežu, tad tiesības saņemt pensiju strādāšanas laikā nebūs. Mainoties sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram, mainīsies arī šī robeža. Strādājošam pensionāram, palielinoties pensijas apmēram, pensijas izmaksa no pensijas lieluma maiņas dienas var tikt pārtraukta vai, piemēram, samazinoties – atjaunota.
Tās pensijas, kuras tiks piešķirtas pēc 2000. gada 1. janvāra, strādāšanas periodā netiks izmaksātas, neatkarīgi no tā, kāds būs tās apmērs.
Lai noteiktu, kurām personām no 2000. gada 1. janvāra pensijas izmaksa jāpārtrauc, par pensionāru būs nepieciešama papildu informācija, jo pašlaik Pensiju likums strādāšanas faktu vairumā gadījumu neprasa kontrolēt.
Darba fakts tiks noteikts atkarībā no tā, vai pensionārs ir likumā «Par sociālo apdrošināšanu» noteiktā obligāti sociāli apdrošināmā persona – darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.
Sākot strādāt, pensijas izmaksa tiks pārtraukta kopš nākamā mēneša pēc darba uzsākšanas un atjaunota kopš nākamā mēneša pēc darba pārtraukšanas.
Pensiju indeksācija
Pašlaik pensiju indeksācija notiek divas reizes gadā, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu. Likuma grozījumi nosaka, ka pensiju indeksācija notiks vienu reizi gadā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, joprojām indeksējot tikai tās pensijas, kas nepārsniedz trīs minimālās algas.
Turklāt grozījumi paredz iespēju pensionāram atteikties no indeksācijas tajos gadījumos, ja indeksācijas rezultātā pensijas apmērs pārsniegs robežu, kas neatļauj strādājot saņemt pensiju. Tomēr tas nenozīmē, ka varēs atteikties no jau izdarītajiem pārrēķiniem vai pensijas piešķiršanas no jauna. Kārtību, kā atteikties no indeksācijas, noteiks Ministru kabinets. Arī turpmākās indeksācijas kārtība jānosaka Ministru kabinetam, jo pašreizējie kabineta noteikumi par pensiju palielināšanu ir noteikti tikai periodam līdz 2000. gadam.
Pensiju palielināšana 80 gadu veciem pensionāriem
Grozījumi no likuma izslēdz punktu, kas paredzēja palielināt pensijas par 10 procentiem 80 gadu sasniegušiem pensionāriem. Tas nozīmē, ka visiem tiem 80 gadu sasniegušajiem pensionāriem, kuriem pensijas būs palielinātas līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim, pensija palielinātā apmērā saglabāsies. Tiem, kas sasniegs 80 gadu pēc grozījumu spēkā stāšanās dienas, pensijas palielinājuma nebūs.
Pensijas minimālais apmērs
Kopš 2000. gada jūlija mainās kārtība, kā paaugstināms vecuma pensijas apmērs līdz sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenim gadījumos, kad, aprēķinot vecuma pensiju, tās apmērs iznāk mazāks par sociālā nodrošinājuma pabalstu. Lai vecuma pensiju piešķirtu sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, apdrošināšanas stāžam jābūt vismaz 30 gadu. Jāatgādina, ka pašlaik sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 30 latu.
Pensiju izmaksa bankā
Likuma grozījumos noteikts, ka pensiju pēc pensionāra pieprasījuma pārskaita uz kredītiestādes kontu vai piegādā mājās. Iesniegums pensijas pārskaitīšanai uz kredītiestādi ir derīgs vienu gadu, līdz ar to pensijas izmaksai kredītiestādē tiks noteikts termiņš. Lai turpinātu pensiju saņemt kredītiestādē, tuvojoties izmaksas termiņa beigām, pensionāram Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē būs jāiesniedz jauns iesniegums.
Pensiju izmaksa personām, kas izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas
Likuma grozījumos ir mainīta kārtība, kādā tiek izmaksātas pensijas pensionāriem, kuri izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Turpmāk pensionāriem neatkarīgi no viņu pilsonības, izbraucot no Latvijas, pensija tiks izmaksāta sešus mēnešus uz priekšu, bet pēc tam pensijas izmaksa tiks pārtraukta. Tiem Latvijas pilsoņiem, kuri izbraukuši uz ārvalstīm līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai, Latvijā piešķirto pensiju, dzīvojot ārvalstīs, turpinās pārskaitīt uz kredītiestādes kontu līdzšinējā kārtībā.
Dace Olte,
Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras
Jelgavas filiāles vadītāja
