Buda esot teicis: «Spēj tas, kurš domā, ka viņš spēj.» Savukārt seno Atēnu valdniekam Periklam piederot atziņa: «Ne visi var valdīt, bet katrs ir tiesīgs vērtēt valdnieku darbus.» Taisnība abiem.
Buda esot teicis: «Spēj tas, kurš domā, ka viņš spēj.» Savukārt seno Atēnu valdniekam Periklam piederot atziņa: «Ne visi var valdīt, bet katrs ir tiesīgs vērtēt valdnieku darbus.»
Taisnība abiem. Tomēr mūsdienu politiķiem bieži vien nepietiek ar uzticēšanos vienīgi Budas teiktajam. Savukārt žurnālistu privilēģija ir kritizēt, salīdzināt un vērtēt.
Tagad, kad aizvadīti divi mēneši kopš 8. Saeimas vēlēšanām, priekšvēlēšanu kaislības šķiet palikušas kaut kur tālu iepakaļ, jo dienas sekojušas cita citai, izveidota valdošā koalīcija un valdība, kas nu arī praksē demonstrē gan savas spējas, gan attieksmi pret dažādiem procesiem un vajadzībām valstī. Savukārt vairākas politiskās partijas, kas vēlēšanas bija uzlūkojušas vai nu par pērkamu prieka meitu, vai arī par ne visai tīkamu, taču obligāti pārvaramu šķērsli, ko var pārspēt ar ieskrējienu vai inerci, tagad klunkurē kaut kur pa reitingu tabulu ailēm tuvu nulles atzīmei.
Piemēram, nupat publicētie socioloģiskās aptaujas dati liecina, ka strauji kritusies Tautas partijas popularitāte. Bet to, ka reiz bijusi arī politiskā apvienība «Latvijas ceļš», atgādina vien reti televīzijas ziņu sižeti, rādot sabiedrībai skumjus un noraizējušos «ceļinieku» vaigus. Savukārt uzreiz pēc vēlēšanām lejup slīdēt sākušais partijas «Jaunais laiks» (taču jau sakarā ar badīgo tieksmi saķert pēc iespējas daudz ministru portfeļu) reitings nu no jauna sācis atgūt sabiedrības uzticību: tautai taču vajag tik maz – vien to, lai valdība kaut ko reāli arī darītu, nevis tikai uzturētu šķietamību par darbošanos.
Tagad, kad «sakautie» politiskie spēki kaut nedaudz attapušies, tiek rīkoti kongresi un konferences, laizītas brūces un kalti jauni akmeņi ceļa bruģēšanai nākotnē.
«Sociķi», piemēram, nākuši pie ģeniālas atklāsmes, ka vēlēšanās sabiedrība balsojusi vienīgi par atsevišķām personām, nevis par partiju kopumā. Taču to pašu varētu konstatēt ikviena Latvijas politiskā partija vai apvienība. Jo visām kopīgs trūkums – nav ideoloģijas. Negrasos tagad apcerēt tās nozīmi sabiedrības mobilizēšanā (lai gan šis temats būtu tā vērts). Tā vietā piedāvāju atskatīties uz priekšvēlēšanu mēnešiem, kad «Ziņas» (kopš šā gada maija) reizi nedēļā apkopoja lasītāju anketas, kurās viņi tika aicināti izteikt savas simpātijas kādai politiskajai partijai. Ja šos datus būtu iespējams modelēt dabā, tie līdzinātos svārstu sistēmai ar mainīgu amplitūdu.
Aptaujā tika jautāts, par kuru partiju lasītāji balsotu, ja vēlēšanas būtu jau rīt. «Ziņu» piedāvātajā sarakstā tika iekļautas šādas partijas:
apvienība «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» («TB»/LNNK);
politisko organizāciju apvienība «Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā» («PCTVL»);
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP);
Tautas partija (TP);
«Jaunais laiks» («JL»);
Latvijas Pirmā partija (LPP);
politiskā apvienība «Latvijas ceļš» («LC»);
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS);
Sociāldemokrātiskā labklājības partija (SDLP);
Latviešu partija (LP);
Sociāldemokrātu savienība (SDS);
Krievu partija (KP);
Progresīvā centriskā partija (PCP);
politiskā apvienība «Centrs» (PAC);
Latvijas Atdzimšanas partija (LAP);
Brīvības partija (BP);
«Māras zeme» (MZ);
Partija «Mūsu zeme» (PMZ);
«Latgales gaisma» («LG»);
Latvijas Apvienotā republikāņu partija (LARP).
Un vēl tika piedāvāti dažādi citi varianti.
Lai iegūtu maksimāli objektīvus datus, aptauja tika veikta pa trīs kanāliem: internetā, pa telefonu, kā arī ar pasta starpniecību. Pavisam 19 nedēļu laikā savas domas redakcijai darīja zināmas 1819 respondenti.
Internetā savas simpātijas kādam politiskajam spēkam pauda 601 «Ziņu» lasītājs, pa telefonu «balsoja» 1053 cilvēki, bet pa pastu tika saņemtas 165 anketas.
Izvērsta tabula, kas atainotu balsojumu katrā nedēļā atsevišķi, būtu pārāk apjomīga, lai to ievietotu šajā publikācijā. Tomēr ceļā uz minētajiem skaitļiem, kas summāri atspoguļoja vēlētāju simpātijas, bija vērojamas pamatīgas svārstības. Dažās nedēļās (īpaši neilgi pirms pašām vēlēšanām) izteikti dominēja atbalsts «īstenajiem» socāldemokrātiem no LSDSP, brīžiem sevišķi bija manāma nacionālistiski noskaņoto lasītāju aktivitāte. Tomēr visumā jau kopš anketēšanas sākuma «Ziņās» par dominējošām autoritātēm izvirzījās «JP» (400 atbalstītāju), TP (354) un «LC» (173 balsis).
Ja redakcijas apkopotos datus mēģinātu ilustrēt ar detalizētākām diagrammām, tajās atspoguļotos, piemēram, gan vasaras atvaļinājuma laikam raksturīgā lasītāju neaktivitāte, gan viņu neuzpērkamība (lai atceramies, ar kādu pompu Jelgavā tika rīkota tautas cienāšana ar alu, ko sarīkoja politiskā apvienība «Centrs», kas turklāt visā nopietnībā aicināja slēgt līgumus ar vēlētājiem). Būtu arī uzskatāmi redzams, ka «bitītes» («PCTVL») mūsu rajonā nav bijušas īpašā cieņā nevienā priekšvēlēšanu kampaņas posmā. Turpinot analīzi, varētu konstatēt, ka jau kopš priekšvēlēšanu kampaņas sākuma daudzas sīkpartijas būtu varējušas ietaupīt samērā prāvus līdzekļus, ja vien būtu ņēmušas vērā sabiedriskās domas atspoguļojumu mūsu laikrakstā. Starp citu, kā apliecināja daudz nopietnākā, profesionāli veiktā sabiedriskās domas aptaujas firmas SKDS analīze, tieši Zemgales reģiona iedzīvotāji pirms vēlēšanām bija vistuvāk paredzējuši 8. Saeimas vēlēšanu rezultātus. Zināmā mērā to apliecina arī «Ziņu» aptauja.
Starp citu, mūsu lasītājus vajadzētu uzteikt arī par kaut ko citu. Pārlūkojiet vēlreiz minētās, vislielāko atbalstu guvušās partijas! Iespējams, ka tad, ja arī tieši šie politiskie spēki būtu guvuši vietas Saeimā, iespējams, loģiskā līdzsvarā būtu gan jauno politiķu («JL») degsme un maksimālisms, gan pieredzējušo politiķu vēsais aprēķins (šajā gadījumā par TP domāju pozitīvā nozīmē) un ilgstoša politiskā pieredze («LC»). Varbūt tad patiešām Latvija būtu tikusi pie tādas valdības, kādu tā ir pelnījusi?
Kaut gan, pasarg Dievs, kritizēt pašreizējo. Vēl jau tā neko reālu nav veikusi, vienīgi izdarījusi dažus izklupienus, kas uztverami tikai par kaut kādas darbības pieteikumu kaut kad nākotnē. Lai veicas! Cerēsim, ka Buda, sacīdams «Spēj tas, kurš domā, ka viņš spēj», būs domājis tieši Latvijas pašreizējo valdību.
Savukārt sev paturēsim Perikla atgādinājumu: «Ne visi var valdīt, bet katrs ir tiesīgs vērtēt valdnieku darbus.»
