«Ziņas» jau vairākkārt rakstījušas par latvāņa apkarošanu, par to, kā tikt vaļā no savulaik Latvijā ievestās ražīgās skābbarības kultūras, kas nu, pasprukusi brīvē, okupē mūsu laukus.
«Ziņas» jau vairākkārt rakstījušas par latvāņa apkarošanu, par to, kā tikt vaļā no savulaik Latvijā ievestās ražīgās skābbarības kultūras, kas nu, pasprukusi brīvē, okupē mūsu laukus. Šoreiz gribam iepazīstināt ar žurnāla «Agropols» pielikumā «Ražība» publicētajiem latvāņa ierobežošanas pētījumu rezultātiem Madonas rajona Barkavas pagastā.
Sosnovska latvāņa pētījumus saskaņā ar projektu «Latvāņa izplatības ierobežošana Latvijā» pagājušajā gadā Barkavas pagastā pie Aiviekstes Švāna tilta veica Latvijas Lauksaimniecības universitātes Skrīveru zinātnes centra un Madonas rajona Lauksaimniecības konsultāciju biroja speciālisti Andris Lejiņš un Aigars Oļukalns. Pētījumu kopsavilkumā un secinājumos var atrast derīgus padomus un jaunus cīņas paņēmienus ar latvāni, kas gadu gaitā kļuvis par «botānisko jenotsuni».
1. Vienreizēja latvāņu appļaušana maijā nedod rezultātus. Tā obligāti jākombinē ar herbicīda raundapa lietošanu rudenī. Divreizēja un trīsreizēja latvāņa appļaušana aptur jaunu kārtējā gada sēklu izplatību, bet neiznīcina esošos augus. Divreizēja appļaušana veicināja sānu zaru veidošanos pie nopļautā latvāņa pamatnes. Daži no tiem veidoja kroplus un samazinātus ziednešus. Nopļautie latvāņi neatmira. Savukārt appļaujot latvāņus trīs reizes, tie veidoja spēcīgas rozetes. Labi dīga un attīstījās latvāņi no sēklām. Zinātnieki uzskata, ka tādu pašu rezultātu varētu iegūt, appļaujot šos augus vienreiz neilgi pirms ziedu čemura atvēršanās, taču tad šo darbu veikt ir gan grūtāk, gan veselībai bīstamāk.
2. Vienreizējas raundapa devas – pieci litri hektāram – pavasarī iznīcina sadīgušos latvāņus, bet neaiztur to dīgšanu no augsnē esošo sēklu krājumiem. Netiek iznīcināti arī tie latvāņi, kuri smidzināšanas brīdī vēl nav izveidojuši lapu rozeti. Lai patiešām ierobežotu latvāņus, pēc raundapa smidzināšanas pavasarī un to atkārtotas sadīgšanas rudenī jāsmidzina vai nu otrreiz augusta beigās vai septembra sākumā vai augsne jāapstrādā apvēršot.
3. Lietojot herbicīdus raundapu un banvelu 4S maisījumā, pētījuma autori novērojuši preparātu nesaderību. Vēlams atkārtoti pārbaudīt šo herbicīdu koplietošanas lietderību.
4. Herbicīda MCPA izsmidzināšana kopā ar banvelu 4S jau attīstītu latvāņu audzēs neattaisnojas, tāpat kā šo herbicīdu lietošana kombinācijā ar appļaušanu. Latvāņi neatmirst, bet tikai sagriežas un dod kroplus ziednešus, kuros atrodamas arī pilnvērtīgas sēklas. Lai iegūtu labu iznākumu, papildus jāizsmidzina raundaps vai arī šis darbs jāpapildina ar augsnes apstrādi.
5. Herbicīda milagro lietošana varētu būt perspektīva, jo pēc izsmidzināšanas uzreiz aptur latvāņu augšanu un attīstību un ievērojami ierobežo to sadīgšanu. Tā priekšrocība – milagro darbojas arī caur saknēm. Kaut gan šā herbicīda lietošana 2002. gadā bija novēlota, tā efektivitāte bija daudzsološa. Šogad ir lietderīgi pārbaudīt preparāta izsmidzināšanas devu 1,5 kilogrami uz hektāra agrākās latvāņa attīstības fāzēs. Ar milagro jāparedz arī varianti, lietojot aplikācijas metodi.
6. Kaut arī latvāņu noklāšana ar melno plēvi ļoti labi ierobežo šo nezāli, segumu var izmantot tikai atsevišķu nelielu audžu iznīcināšanai aizsargātās vietās. Nosedzot latvāņus ar melno plēvi, pētnieki panākuši vislabākos rezultātus – pilnībā atmira visi latvāņi, neparādījās arī to dīgsti un pārējās nezāles. Taču tas ir dārgs un darbietilpīgs paņēmiens un atklātās vietās iespējami postījumi. Praksē šis paņēmiens iesakāms tikai speciālos gadījumos, kur nevar lietot herbicīdus vai ir apgrūtināta augu mehāniska iznīcināšana. Lietojot melno plēvi, jāņem vērā, ka to var sadurt, saplēst vai nozagt un tā pieejama arī savvaļas dzīvniekiem.
7. Latvāņu aplikācijai var ieteikt raundapa atšķaidījumu līdz koncentrācijai 1:5, bet vajag atkārtot raundapa aplikāciju rudenī pirms veģetācijas beigām. Raundapa koncentrācijai nav izšķirošas nozīmes. Zem ar augstas koncentrācijas šķīdumu apstrādātiem un atmirušiem latvāņiem no sēklām dīgstošie jaunie augi attīstās ievērojami spēcīgāk nekā tur, kur smidzināts ar to pašu mazākas koncentrācijas preparātu. Strādāt ar aplikatoru lietderīgi tikai tajās platībās, kur latvāņi ir nelielās audzēs, vai tur, kur jāsaudzē apkārtējā zemsedze. 8. Ar latvāņiem piesārņotas vecaines uzarot un iesējot dažādas kultūras, iespējams ievērojami (līdz 80 – 90%) samazināt latvāņa klātbūtni. Pērn viengadīgā airene kā starpkultūra neattaisnojās zemās ražības un lielā platlapju nezāļu piesārņojuma dēļ. Eļļas rutks un griķi kā starpkultūra attaisnojās, un tos var izmantot pirmajā gadā pēc augsnes uzaršanas. Lai izvairītos no izdzīvojošo latvāņu sēklu piesārņojuma, līdz to ziedēšanas sākumam iesēto kultūru zaļā masa jānopļauj lopbarībai vai jāiestrādā zaļmēslojumā.
