Ķermeņa masa ir cilvēka dzīvesveida raksturotājs, arī veselības rādītājs. Parasti, pētot lielāku iedzīvotāju skaitu, miesiskā stāvokļa novērtēšanai izmanto tā saucamo ķermeņa masas indeksu. Ko tas nozīmē, un kā to aprēķina?
Ķermeņa masa ir cilvēka dzīvesveida raksturotājs, arī veselības rādītājs. Parasti, pētot lielāku iedzīvotāju skaitu, miesiskā stāvokļa novērtēšanai izmanto tā saucamo ķermeņa masas indeksu. Ko tas nozīmē, un kā to aprēķina?
Vajadzīgi svari, lai varētu nosvērties. Iegūtie kilogrami jāizdala ar cilvēka garumu kvadrātā. Piemēram, ja 1,70 metru garš cilvēks sver 70 kilogramu, aprēķins sanāk šāds: 70 : 1,7² = 24,2.
Iegūtos rezultātus vislabāk apspriest ar speciālistu. Tieši tā domāja arī “RIMI Veselīga dzīvesveida mēneša” organizatori un aicināja talkā Rīgas Stradiņa universitātes Akadēmiskās uztura skolas vecāko kursu studentus un mūs – diētas ārstus, sporta treneres un citus speciālistus.
Studenti un speciālisti vairākas dienas rosījās lielveikalos un piedāvāja ikvienam nosvērties un iegūt informāciju par savu veselības stāvokli.
Ja, veicot šo ne pārāk sarežģīto aprēķinu, iegūst:
* 18,5 – 25 – viss kārtībā;
* 25 – 30 – lieks svars, kas vairs nav tik labi, bet pārāk nopietnas veselības problēmas tā dēļ vēl nedraud;
* virs 30 – jau ir aptaukošanās, kas nozīmē, ka iespējams paaugstināts asinsspiediens, problēmas ar sirdi, cukurslimības risks un citas kaites, kas jūtami pasliktina dzīves kvalitāti.
Kāpēc pēdējā laikā dažādos pētījumos apkopotie dati liecina, ka vismaz pusei respondentu ir vairāk vai mazāk izteiktas svara problēmas? Tā cēloņi ir mazkustīgs dzīvesveids (sēžam mašīnā, darbā, mājās pie datora vai televizora) no vienas puses un neadekvāta ēdienkarte no otras. Laika trūkums, iespējams, arī slinkums spiež bieži izmantot lietošanai gatavu, rūpnieciski ražotu pārtiku, arī tā saucamo “fast food”, pārāk daudz saldumu. Mūsu ēdienkartē par maz ir dārzeņu un augļu, īpaši svaigu, kā arī piena produktu, labu pilngraudu izstrādājumu, svaigi gatavotu gaļas un zivju ēdienu.
Akcijas laikā iegūtie dati gan ir diezgan iepriecinoši – 53 procentiem aptaujāto ir normāls svars, un tikai 11 procentos gadījumu tas vērtējams kā aptaukošanās. Tam ir savi skaidrojumi. Ne visi cilvēki bija atsaucīgi – daļa atrunājās ar laika trūkumu, to, ka nav problēmu vai arī ir bail… Tomēr varēja manīt, ka tieši tie, kuriem ir lielāks svars, bija izvairīgāki un “steidzīgāki”. Jāpiebilst, vīrieši, izrādās, ir kautrīgāki nekā dāmas.
Iepriecinoši, ka daudzi ir informēti par savu svaru un veselību un ikdienā rūpējas gan par ēdienkartes sastāvu, gan fiziskām aktivitātēm.
Kāds kungs tā arī sacīja: “Bija uzkrājušies lieki kilogrami, kas sāka apgrūtināt, nopirku velosipēdu ikdienas lietošanai – tagad situācija uzlabojas!” Šķita jauki sastapt kustīgas, ņipras un dzīvespriecīgas dāmas, kurām labu laiku vairs nav piecdesmit, bet ar veselību un ķermeņa masas indeksu viss kārtībā. Tajā pašā laikā bažas izraisa fakts, ka jauni cilvēki ne vienmēr pievērš uzmanību tam, ko viņi ēd ikdienā un kā tas ietekmē veselību.
***
Padomi
– Veidojiet savu ēdienkarti daudzveidīgāku – būs interesantāk!
– Vairāk izmantojiet mājās no svaigiem produktiem gatavotu ēdienu!
– Neaizmirstiet ikdienas ēdienkartē iekļaut rupjmaizi vai kliju, graudu, sēkliņu maizi, tad svētku kliņģeris liksies īpaši garšīgs!
– Vismaz vienreiz dienā apēdiet dārzeņus svaigā veidā!
– Noteikti iekļaujiet ēdienkartē piena produktus!
– Biežāk nekā našķus lietojiet svaigus un žāvētus augļus, ogas, riekstus!
– Vismaz vienreiz dienā atrodiet iespēju paēst nesteidzīgi – ēdiens ir ne tikai kalorijas, tas ir patīkams baudījums, un kā jau visas baudas arī šo nevajag sasteigt.
