Kā informēja PIAPA Eiropas Sociālā fonda ieviešanas vienības speciāliste Antra Meņģele, studenti gūs labumu no izglītības iestāžu realizētajiem projektiem, taču paši nevarēs pieteikties uz ES strukturālo fondu līdzekļiem.
Kā informēja Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra (PIAPA) Eiropas Sociālā fonda ieviešanas vienības speciāliste Antra Meņģele, studenti gūs labumu no izglītības iestāžu realizētajiem projektiem, taču paši nevarēs pieteikties uz ES strukturālo fondu līdzekļiem.
Plašāka informācija par ESF pieejama Labklājības ministrijas mājas lapā www.lm.gov/.lv?sadala=276.
No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) paredzēts piešķirt līdzfinansējumu projektiem, kas tiks realizēti Nacionālās programmas “Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu uzlabošana/ modernizācija” ietvaros. Šī nacionālā programma atbilst Attīstības plāna prioritātes “Līdzsvarotas attīstības veicināšana” pasākumam Veselības un izglītības infrastruktūras attīstība. Uz ERAF līdzekļiem varēs pretendēt augstākās izglītības mācību iestādes, kurās studenti apgūst dabas zinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģijas.
Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atzīst, ka šogad ļoti būtisks darbs gaidāms Eiropas Savienības strukturālo fondu apgūšanā, kas ir liela iespēja Latvijas izglītībai un zinātnei. Ministrs uzskata, ka izglītība un zinātne būs vienas no lielākajām ieguvējām no Latvijas līdzdalības ES. Īpaši būtiski ES līdzekļi būs profesionālajai un augstākajai izglītībai. Jau tagad esot skaidrība par līdzfinansējumu un realizējamiem projektiem.
Vērtējot paveikto 2003. gadā, Šadurskis kā būtisku darbu, kas būtu turpināms arī šogad, minēja speciālo budžetu iekļaušanu pamatbudžetā, īpaši sporta nozarē. Šis pasākums došot iespēju nākamajā gadā pie skolām Jelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Rēzeknes rajona Adamovā uzcelt jaunas sporta zāles. Ministrs arī norādīja, ka pagājušajā gadā izglītībā sakārtotas finanšu plūsmas un likumdošanas bāze. “Ja augstskolas mērķi sakritīs ar mūsu mērķiem, varēs sasniegt iecerēto,” bilda ministrs, pieminot, ka tagad ir nopietnas iestrādes, lai panāktu kvalitāti izglītībā. Finanšu jautājumu sakārtošana, pēc viņa domām, ir būtiska arī vispārējā izglītībā.
Kā svarīgu 2004. gada darbu ministrs minēja pedagogu algu reformas turpināšanu. Par labu darbu pedagogam jāsaņem labs atalgojums, viņš uzsvēra. Ir izstrādāta kvalifikācijas kategoriju sistēmas koncepcija un lielā mērā noteikti kritēriji, pēc kuriem pedagogi saņems piemaksas. Šim mērķim no 1. septembra paredzēti 2,5 miljoni latu. Būtiska vispārējā izglītībā šajā gadā būs arī mazākumtautību izglītības reforma, kur, pēc Šadurska domām, “iet ļoti labi”.