Līdz ar karstā un saulainā gadalaika tuvošanos, domājams, ne viens vien auto īpašnieks iecerējis tuvākajā laikā veikt attiecīgus pasākumus, lai arī karstumā nezustu braukšanas komforts.
Līdz ar karstā un saulainā gadalaika tuvošanos, domājams, ne viens vien auto īpašnieks iecerējis tuvākajā laikā veikt attiecīgus pasākumus, lai arī karstumā nezustu braukšanas komforts. Īpaši – ņemot vērā, ka salona ventilācija gaisu parasti atdzesē nepietiekami. Nebūt ne peļams glābiņš būtu auto salonā uzstādīt kondicionieri. Lai arī pēc tam pat braukšana trīsdesmit grādu svelmē tērptam rudens apģērbā pašsajūtai problēmas neradītu, šāds risinājums sev līdzi nes virkni mīnusu. Pirmkārt, minētās iekārtas uzstādīšana izmaksā padārgi, otrkārt, vērā ņemami izdevumi gaidāmi arī nākotnē, kad to vajadzēs uzpildīt, un arī mašīnas degvielas tēriņš vairs nebūs ierastais.
Alternatīva – tonēti stikli
Finansiāli krietni pieejamāka varētu būt stiklu tonēšana. Domājams, nu jau šādas izdarības autobraucējus varētu pat nebiedēt, kā tas bija vēl pirms gadiem četriem, kad itin parasta parādība bija kaimiņzemes Lietuvas robežsargu atteikumi ar tumšajām plēvēm aizlīmēto stiklu dēļ laist automašīnu pāri robežai vai arī pārpratumi ar tehniskās apskates inspektoriem.
Ar stiklu tonēšanu nodarbojas virkne autofirmu, turklāt lielākoties itin kvalitatīvi, taču jāatzīst, ka šā pakalpojuma cenas, gadiem ejot, gan palikušas iepriekšējā līmenī. Gandrīz visās izlases kārtībā aptaujātajās firmās gan galvaspilsētā, gan Jelgavā tika minētas cenas no piecdesmit līdz sešdesmit latiem – tas attiecas uz sedana tipa automobiļiem; par pikapu stiklu tonēšanu izdevumi būs attiecīgi lielāki.
Iespējamo izbrīnu par tonēšanas firmu cenrādi var saprast – vēl pirms dažiem gadiem izplatīta bija šāda pieeja: iegādāties pāris ruļļu lētās plēves (ap Ls 3,50 par vienu) un doties pie attiecīgajā pilsētā automobilistu aprindās zināma «speca», kas par attiecīgu samaksu (no pāris latiem par katru logu) šo darbiņu veic. Iznāca gana lēti, taču vasaras beigās dažkārt māca šaubas, vai auto stikli jebkad bijuši tonēti… Tai autobraucēju daļai, kurai līdz šim gadījies redzēt tikai tirdzniecības vietās plaši izplatītās tonēšanas plēves par samērā zemu cenu un atbilstošu kvalitāti (firmas pārstāvja komentārs – ar tādām darbojas tikai puišeļi pagalmos), jāpaskaidro, ka firmās tiek izmantotas pasaulē zināmu firmu – «Darts» un «Johnsons» (pārsvarā) – ražotās tonēšanas plēves, kas pretēji lētajām nekļūs nepievilcīgi izbalējušas jau pēc pāris mēnešiem.
Der zināt arī, ka pieejamas divu veidu «Johnsons» ražotās plēves – tā saucamā «parastā» (ar piecu gadu garantiju) un metalizētā (garantija – desmit gadu). Pēdējā ir īpaša ne vien ar ievērojamo garantijas laiku, bet arī ar kvalitāti – īpašā plēves struktūra, salīdzinot ar parasto, atvieglo redzamību diennakts tumšajā laikā.
«Spogulītim» – nē!
Aktuāls gan ir jautājums – vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz logu tonēšanu? Noteikums numur viens ir – nekādus spoguļstiklus! Ja kādam ienāktu prātā tik nenormāla doma kā priekšējā vējstikla tonēšana, tad labāk arī no šādas idejas uzreiz atteikties, jo tā atšķirībā no 14 centimetru plata saulessarga tipa tonējuma vējstikla augšdaļā nav atļauta. Vēl viens būtisks ierobežojums attiecas uz priekšējo durvju logiem – tiem tonējums nedrīkst pārsniegt 75 procentus. Toties aizmugurējo durvju un pakaļējo stiklu drīkst noklāt kaut vai ar necaurredzamu krāsu, ja vien mašīnai ir abi sānu spoguļi. Ar pārāk tumšu plēvi gan pārspīlēt nevajadzētu, jo galu galā laba stiklu caurredzamība nepieciešama, ne vien braucot saulainā laikā, bet arī tumsā.
