«Vai reģionu attīstība izlīdzināsies?» (7. janvāris) Zemnieks: Nu kā pasakā! Tikai varbūt kāds pateiks, kur ņemt naudiņu, lai varētu visu to infrastruktūru izmantot?
“Vai reģionu attīstība izlīdzināsies?” (7. janvāris)
Zemnieks: Nu kā pasakā! Tikai varbūt kāds pateiks, kur ņemt naudiņu, lai varētu visu to infrastruktūru izmantot? Ne vārda nav minēts, ka tie civilizācijas labumi arī bargi maksā. Varbūt, ja kūtī ievilks internetu, par pienu un bekonu maksās pulka vairāk? Iesēs no Briseles vēlīgi atļautu graudu šķirni Eiropā “saskaņotā” datumā, un, ja Latvijā tāds brīnums arī dos ražu, tāpat būs jāpārdod par monopola diktētu cenu kā patlaban. Ak, jā, subsīdijas! No malas liekas, nu tik grābs lauķi naudu, bet tikai naivais var domāt, ka tur Briselē viss jau nav sarēķināts – ar vienu roku dod, ar otru paņem atpakaļ. Piemēram, minerālmēslu tirgotāji jau pacēluši cenas apmēram par 35%, elektrība arī dārgāka, bail domāt par degvielu. Un nevarēs jau vairs pats izvēlēties, kādu degun citas vielas lietot, Briseles pirksts norādīs vadlīniju, atsaucoties uz kuras tur sapulces lēmumiem un ģenerālsekretāra parakstu. Lasot rakstu, spilgtā atmiņā padomjlaiku anekdote par gaišo nākotni. Divas govis stāv pamatīgā vircas peļķē, bet sprukt nav kur. Vienai (tāda lielāka) tā “zampa” līdz vēderam, šī stāsta otrai, mazākai un kārnākai, ka drīz uzcels jaunu fermu ar flīžu grīdām un lieliem logiem (te varētu citēt visu iepriekš lasāmo). Bet otra, nabadzīte, maza un vāja, tai sūdi jau mutē smeļas, nupat, nupat jau beigas klāt, stāv, kaklu izstiepusi un, apakšlūpu pacēlusi, izdveš: Tu tikai ned…!!! Tāpat ar tiem Eiropas fondiem var iznākt – kas pie “šprices” valdībā un ministrijās, tiem tiks, bet prastam zemniekam jau tagad nav ne blata, ne līdzekļu tās lietiņas “fīrēt”.
“Bērnunams – “pietura”, kur sagaidīt pareizo vilcienu” (7. decembris)
arijs: Latvijā jau tā ir zema dzimstība, kādēļ mūsu jaukos bērnus sūtīt uz ārzemēm? Adoptējiet!
Inka: Ja mūsu valstī tie bērni nav vajadzīgi, kādēļ viņus nevarētu adoptēt ārzemnieki? Galvenais nav tautība, bet labestība, kā arī iespēja un vēlme rūpēties par bērnu. Daudziem Latvijā nav sadzīves un materiālo iespēju. Labprāt adoptētu kādu bērnu, lai arī ir divi savējie, bet nav materiālo iespēju. Ko gan es varu sniegt tam bērnam? No plikas mīlestības neizdzīvosi.
WWW.zz.LV
