Otrdien «Ziņu» redakcijā uz lasītāju jautājumiem atbildēja Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālās nodaļas vadītāja Silvija Kaufelde.
Otrdien «Ziņu» redakcijā uz lasītāju jautājumiem atbildēja Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālās nodaļas vadītāja Silvija Kaufelde.
Esmu dzimis Latvijā, beidzis palīgskolu latviešu valodā. Kādā veidā varu iegūt pilsonību? Vai man būs jākārto eksāmeni?
Reģistrācijas kārtībā pilsonību var iegūt tie Latvijā dzimušie, kas ieguvuši pamata vai vidējo izglītību skolā ar latviešu mācību valodu. Jūsu gadījumā pilsonību var iegūt naturalizācijas ceļā. Jāsamaksā valsts nodeva 30 latu. Jāiesniedz nepieciešamie dokumenti dzimšanas apliecība, pase, izziņa no dzīvesvietas, izziņa par legālo iztikas avotu. Un būs jākārto arī pārbaudījumi latviešu valodā un Latvijas vēsturē.
Ja esat pensionārs vai otrās grupas invalīds, valsts nodeva ir 15 latu. Ja jums vai jūsu ģimenei ir tādi ienākumi, kas ļauj piešķirt maznodrošinātās personas vai ģimenes statusu, tad, uzrādot domes sociālo lietu departamenta apstiprinātu izziņu un rakstot iesniegumu Naturalizācijas pārvaldes priekšniecei, jūs varat saņemt valsts nodevas atlaidi maksāt 3 latus.
Esmu pirmās grupas invalīde. Vai man pilsonības iegūšanai jāmaksā valsts nodeva un jākārto eksāmeni?
Pirmās grupas invalīdi, tāpat kā represētās personas, ir atbrīvoti no valsts nodevas. Ja jūsu invaliditātes apliecība ir beztermiņa, tad jums nav jākārto arī eksāmeni. Jāiesniedz naturalizācijai nepieciešamie dokumenti un jāgaida gada termiņš.
Kāpēc gan tā pilsonība vajadzīga? Pēc dažiem gadiem nebūs svarīga cilvēka pilsonība, bet gan tas, kādā valodā viņš runā. Ja cilvēks nevar attiecīgās valsts valodā runāt, viņam jābrauc projām.
Ja cilvēks dzīvo kādā valstī, tad viņam sava dzīve jāsakārto tā, lai pildītu arī pienākumus pret šo valsti. Protams, valoda ir jāmāk, tādēļ arī naturalizācijas procesā ir iekļauts valodas eksāmens. Tomēr jūsu nostājai nevar pilnībā piekrist. Daudzi no cilvēkiem, kurus iepriekšējā valsts iekārta nemudināja apgūt valodu, tagad ir nelaimīgi, darbā nevajadzīgi. Manuprāt, mums jābūt gan prasīgiem, gan arī iejūtīgākiem.
Vai vecajiem cilvēkiem būs kādi atbrīvojumi no eksāmeniem?
Daļai pensionāru atvieglojumi ir jau šobrīd. Tie ir cilvēkiem, kas legāli iebraukuši Latvijā līdz 1940. gadam; kas bijuši Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā; kas ir Lietuvas pilsoņu pēcnācēji. Eksāmeni nav jākārto arī pirmās grupas beztermiņa invalīdiem un 2. 3. grupas dzirdes, redzes un runas invalīdiem.
Kā jārīkojas manai meitai, lai iegūtu pilsonību, ja viņa dzimusi Latvijā, mācās skolā ar krievu mācību valodu? Vai var tikt ņemts vērā skolā nokārtotais latviešu valodas eksāmens?
Ja jūsu meita mācās akreditētā skolā, viņai valsts nodevā jāmaksā 15 latu. Šī summa var tikt samazināta, ja ģimene ir domes sociālās aprūpes dienesta noteiktajā maznodrošināto statusā. Pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas viņai būs jākārto pārbaudījumi latviešu valodā un vēsturē. Skolā nokārtotais eksāmens, arī valodas atestācijas apliecība šajā gadījumā netiek ņemtas vērā.
Mana vīramāte ir precējusies ar latvieti un varētu iegūt pilsonību. Kas notiek, ja viņa nenokārto eksāmenu? Vai nauda jāmaksā vēlreiz?
Ja jūsu vīramāte ir laulībā ar Latvijas pilsoni vairāk nekā desmit gadu, viņa var nākt iesniegt naturalizācijai nepieciešamos dokumentus. Ja latviešu valodas pārbaudījumu nenokārto pirmajā reizē, to var darīt atkārtoti pēc trim mēnešiem. Nenokārtotu vēstures eksāmenu var likt atkārtoti pēc mēneša. Abos gadījumos nav nekādas papildu maksas.
Protams, var gadīties, ka vecākam cilvēkam grūtāk izprast testa jautājumus, atstāstījuma tekstu, bet, manuprāt, nevajadzētu ļoti uztraukties par nenolikšanu. Lai jūsu vīramāte atnāk uz Naturalizācijas pārvaldes reģionālo nodaļu aprunāties, iepazīties ar literatūru un metodiskajiem materiāliem. Tos var lasīt tepat nodaļā un arī iegādāties.
Vai kāds pilsonības tīkotājs ir uzrakstījis aizstāvības rakstu Latvijai kādā krievu avīzē?
Man nav plašas informācijas par krievu avīžu saturu. Zinu, ka no mūsu reģionālajā nodaļā pilsonību ieguvušajiem viena kundze 1996. gadā bija rakstījusi rakstu «Novaja gazeta», atzīdama, ka naturalizācijas process un arī pārbaudījumi viņai nav likušies pārlieku sarežģīti un grūti, kā tas nereti nepilsoņu vidū tiek popularizēts.
Jautājumu ierosināta, Silvija Kaufelde minēja vairākus problemātiskus gadījumus, kas, pēc nodaļas darbinieku vērojumiem, kavē naturalizācijas procesu.
Reģistrācijas kārtībā (ar pamata vai vidējo izglītību latviešu valodā) pilsonību ieguvušajiem nepilngadīgie bērni automātiski nekļūst par pilsoņiem. Tas nereti cilvēkos rada sarūgtinājumu, un viņi spriež ja jau visi nevaram būt pilsoņi, tad nebūsim neviens.
Vispārējā kārtībā pašlaik pilsonību var iegūt Latvijā dzimušie jaunieši vecumā no 16 līdz 30 gadiem. Tomēr valstī dzīvo arī daudz tādu jauniešu, kuri ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji un tikai kādu īpašu apstākļu dēļ (kaut vai stafilokoku infekcija vietējā dzemdību nodaļā) piedzimuši ārpus Latvijas. Likums viņiem pagaidām neparedz saņemt Latvijas pilsonību, un tikai pēc 2001. gada viņi to varēs darīt kā nepilngadīgas Latvijā ievestas personas. Atkal ja viens bērns tādā ģimenē varētu jau naturalizēties, bet otrs nevar un arī vecāki tikai pēc 2001. gada, pagaidām dokumentus neiesniedz neviens.
Pilsonību var iegūt personas, kas vairāk nekā desmit gadu ir (vai arī bijušas, bet tagad ir atraitņi) laulībā ar Latvijas pilsoni. Taču ir sievietes, kas 20 un 30 gadu bijušas šādā laulībā un ne savas vainas dēļ bijušas spiestas šķirties. Viņas audzina bērnus Latvijas pilsoņus, bet pašas pagaidām nevar iegūt pilsonību un jūtas aizskartas.
No pārbaudījumiem atbrīvoti pirmās grupas beztermiņa invalīdi un 2. 3. grupas dzirdes, redzes un runas invalīdi. Taču arī citiem invalīdiem pārbaudījuma situācija pati par sevi rada stresu un nervu darbības traucējumus.
Šie un arī vēl citi ikdienas konsultācijās izzinātie gadījumi ir pārrunāti ar Saeimas Pilsonības lietu komisiju, sacīja Silvija Kaufelde, iesniegti priekšlikumi Naturalizācijas pārvaldei, un mūsu viedoklis darīts zināms Saeimas deputātiem.
