Latvijas Zemnieku savienības valde ir nolēmusi lūgt Rīgas Domei, lai tā atrastu vietu Kārļa Ulmaņa piemineklim Rīgā, kā arī līdz 2002. gada septembrim, Kārļa Ulmaņa 125. dzimšanas dienai, uzstādīt piemiņas zīmi viņa dzimtajās mājās «Pikšās».
Latvijas Zemnieku savienības valde ir nolēmusi lūgt Rīgas Domei, lai tā atrastu vietu Kārļa Ulmaņa piemineklim Rīgā, kā arī līdz 2002. gada septembrim, Kārļa Ulmaņa 125. dzimšanas dienai, uzstādīt piemiņas zīmi viņa dzimtajās mājās «Pikšās».
Valde, protams, apzinās, ka Kārlis Ulmanis pieder nevis vienai partijai, bet visai tautai. Viņa piemiņa tikai tad būs pienācīgi iedibināta, ja šajā pasākumā iesaistīsies visi iedzīvotāji.
Šajā sakarā gribu izteikt savu viedokli – kā es to iztēlojos.
Rīgā, bez šaubām, jāveido monuments, bet tāds, kas neasociētos ne ar Ļeņina, ne ar Pētera I pieminekļiem. Ir jāmeklē neparastas idejas un līdzekļi to realizēšanai. Tas nav vienas dienas darbs, tādēļ pašlaik mēs runājam tikai par vietu Rīgā.
Šā mēneša pirmajā svētdienā, 3. septembrī, sapulcējušies sapostajās Pikšās, asi izjutām, ka trūkst vietas, kur nolikt atvestos ziedus, trūkst vietas, kas tieši būtu saistīta ar pašu prezidentu.
Viena no idejām: tas varētu būt lielā laukakmenī iekalts K.Ulmaņa bareljefs. Ar nosacījumu, ka akmens ņemts no prezidentam tik tuvajiem Latvijas laukiem. Tāpēc, manuprāt, vispirms ir jāizsludina tā meklēšana. Ikvienam zemniekam, mežkopim, lauku cilvēkam ir tiesības piedāvāt savu akmeni piemiņas zīmes veidošanai. Īsto no visiem izvēlētos tēlnieks un akmeņkalis un aizvestu uz darbnīcu, kur izveidotu prezidenta bareljefu. Akmens dāvinātāja vārds varētu tikt iekalts bareljefa otrā pusē. Domāju, ka līdz K.Ulmaņa 125. dzimšanas dienai piemiņas zīmi Pikšās būtu pa spēkam uzstādīt.
Ir arī otrs ieteikums: piemiņas zīme varētu būt Pikšās pie nama sienas piestiprināta metāla plāksne. Tikai – kā tad paliek ar visu līdzdalību? Varbūt plāksni atliet no iedzīvotāju saziedotām sudraba rotām?
Jautājuma izlemšanai laika nav daudz. Mēs gaidām jūsu priekšlikumus!
