No šīs vasaras komandējuma Amerikas Savienotajās valstīs atgriezusies Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes profesore Baiba Rivža.
No šīs vasaras komandējuma Amerikas Savienotajās valstīs (ASV) atgriezusies Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes profesore Baiba Rivža un mājās pārvedusi daudz vērtīgu atziņu par ekonomikas mācīšanu tālajā aizokeāna zemē.
ASV Baiba Rivža apmeklēja kopā ar Latvijas Universitātes asociēto profesori Veroniku Biksi pēc ekonomiskās izglītības padomes Aidaho štata filiāles vadības ielūguma. Aidaho štatā, kas atrodas ASV Ziemeļrietumos, ir aptuveni 1,2 miljoni iedzīvotāju. Štata galvaspilsētā Boisē abas zinātnieces no Latvijas apmeklēja vietējo universitāti un tuvāk iepazinās ar ekonomikas studijām maģistrantūrā.
Kādi ir galvenie secinājumi par Boisē dzirdēto un redzēto?
– ASV pievērš ļoti lielu vērību tieši ekonomikas mācīšanai kā pamatskolās, tā vidusskolās. Ik vasaru augstskolā tiek organizēta vasaras skola pedagogiem, kas jau māca šo priekšmetu vai arī gatavojas to darīt. Vasaras skolā pavisam jāmācās trīs gadus pa piecām nedēļām katrā sezonā. Līdztekus tam jāveic kāds pētījums, kas ir saistīts ar skolotāja praktisko darbu. Var iegūt maģistra grādu tieši ekonomikas priekšmeta pasniegšanā. Lai mācību darbu koordinētu, valstī ir nodibināta speciāla padome ar filiāli katrā no štatiem. Aidaho štatā, ko apmeklējām, šī padome strādā visaktīvāk. Lai skolotājiem vasarā būtu iespējas mācīties, dzīvošanas un ceļa izdevumus, kā arī stipendiju maksā no uzņēmēju piešķīrumiem. ASV uzņēmēji ir ieinteresēti, lai ekonomikas priekšmets mācību iestādēs tiktu mācīts aizvien kvalitatīvāk un saistošāk. To cenšas panākt ar nolūku, lai jaunie cilvēki labāk izprastu ekonomikas pamatus, orientētos uz uzņēmējdarbību, lai uz naudu un komercdarbību viņi raudzītos droši un atvērti.
Vai ir arī valsts atbalsts?
– Visām firmām un uzņēmējiem, kas palīdz peļņu neveidojošām kultūras un izglītības iestādēm, ir lielas nodokļu atlaides. Esmu pārliecināta, ka šādu praksi vajadzētu veidot arī pie mums Latvijā. Starp citu, ASV daudzu augstskolu bibliotēkas, skolu datorklases pārsvarā ir iekārtotas tieši par vietējo firmu ziedotiem naudas līdzekļiem. Uzņēmēji pat lepojas ar to. Viņi paši vai viņu vadītā firma uzdāvinājusi skolai, piemēram, iekārtu datorklasei. Savukārt skolās un augstskolās redzamās vietās ir saraksti ar sponsoru vārdiem vai firmu nosaukumiem. Faktiski katrai studiju programmai ir sava īpaši izveidota konsultantu padome no attiecīgās nozares uzņēmēju vidus. Tādējādi tiek veidota un nostiprināta lietišķa saikne starp skolu, augstskolu, uzņēmējiem un sabiedrību kopumā.
Vai no valsts puses ir nepieciešamā likumdošanas bāze?
– Tieši ar valsts gādību šāda politika ir izveidojusies. Vēl vairāk – ASV ir likums, kas paredz, ka, uzņēmējam aizejot mūžībā, puse no viņa īpašumiem nonāk valsts pārziņā. Bet no šīs puses daļa atkal var nonākt kādas iestādes rīcībā – atbilstoši uzņēmēja paustajam novēlējumam. Parasti tā ir skola, slimnīca, kultūras centrs vai palīdzības fonds, kas cīnās ar kādu ļaunu slimību un organizē tās apkarošanā zinātniskus pētījumus. Aidaho štatā tas tā notiek, un viņi uzskata, ka tieši šādā veidā vislabāk tiek veicināta to nozaru attīstība, kas prasa lielus ieguldījumus ilgākam laikam, nejūtot tūlītēju atdevi.
