Pirms Krievijas Valsts domes vēlēšanām, paredzot dažādus skandālus, mahinācijas un nelikumības, galvenais jautājums bija «Kas būs?», tagad, dienasgaismā nākot vēlētāju atbalstītajiem, rodas cits jautājums: «Kā būs?».
Pirms Krievijas Valsts domes vēlēšanām, paredzot dažādus skandālus, mahinācijas un nelikumības, galvenais jautājums bija «Kas būs?», tagad, dienasgaismā nākot vēlētāju atbalstītajiem, rodas cits jautājums: «Kā būs?» Apkopojot Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultātus, procentuālais sadalījums starp ievēlētajām partijām izvērties šāds: Krievijas pilsoņi balsu vairākumu atdevuši par Krievijas Federācijas Komunistisko partiju (24,5 %), par «Vienotību» – 23,88 %, par bloku «Tēvzeme – visa Krievija» – 11,98%, par Labējo spēku savienību – 8,63%, par «Jabloko» – 6,18% un par Žirinovska bloku – 5,94 %.
Atšķirībā no iepriekšējās domes, kur toni noteica komunisti, spēku pārsvars manāmi no kreisās puses sasvēries uz labējo. Lai arī vēlētāju vairākums balsis atdevuši par komunistiem, par ko arī visvairāk balsoja trijās Baltijas valstīs dzīvojošie Krievijas pilsoņi, pārējo ievēlēto apvienību politiskā orientācija vairāk sliecas uz labo pusi. Tas noteiks arī Valsts domes pieņemto likumu raksturu. Jau tagad Rietumu investori domē ievēlēto apvienību un bloku politiskajā orientācijā saskatījuši pozitīvu augsni nākotnes ieguldījumiem, kas, cerams, veicinās kaimiņvalsts panīkušās saimniecības lietas. Labējo spēku savienība jau pirms vēlēšanām pauda gatavību pieslieties blokam «Vienotība», un paredzams, ka arī «Jabloko» varētu atbalstīt šo iespējamo koalīciju. Vēl jau arī paliek vienmandāta apgabalu deputāti, kas būs puse no ievēlēto deputātu skaita un par kuru eksistenci vēlētāji, aizrāvušies ar partiju cīņām, dažviet bija aizmirsuši. Daļai vienmandātnieku jau ir skaidra pozīcija pret domē iekļuvušajām apvienībām un blokiem, bet par otru daļu izšķirīgajos balsojumos domē izveidotās koalīcijas cīnīsies.
Galvenie pārsteigumi Krievijas Valsts domes vēlēšanās saistās ar Labējo spēku savienību un «Jabloko». Pirmie ieguva necerēti lielu vēlētāju atbalstu, bet otrie, veiksmīgi pārvarēdami piecu procentu barjeru, neīstenoja savu ieceri gūt lielu deputātu skaitu domē. Cēloņi vēlētāju simpātiju pārsvara virzībai uz labējo pusi, novēršoties no «Jabloko», ir vairāki. Kā galvenos varētu minēt Labējo spēku savienības veiklo manevru, izmantojot populārā premjerministra Vladimira Putina tēlu, un «Jabloko» atteikšanos no viņa proponētās ideoloģijas. «Jabloko» neveiksme galvenokārt skaidrojama ar noraidošo attieksmi pret Čečenijā veiktajām militārajām akcijām. Tādas Krievijā nepopulāras nostājas paušana noteikti maksāja «Jabloko» kādas vēlētāju daļas atsijāšanos citu labējo spēku virzienā. Turklāt var teikt, ka piecu procentu barjeras pārvarēšana pēc Čečenijas kara noraidīšanas «Jabloko» varēja izdoties, galvenokārt pateicoties savam «izaudzinātajam» elektorātam. Savukārt Labējo spēku savienības necerētie panākumi saistāmi ar burtiski pēdējā brīdī veikto «konsolidēšanos» ar premjera Putina vārdu un darbiem. Tādējādi, ieķeroties Putina popularitātes «astē», labējie arī sev guva labumu, kaut arī vēl tikai rudenī šo apvienību, kur darbojas tādi Krievijā nemīlēti politiķi un agrīno deviņdesmito gadu refomatori kā Anatolijs Čubaiss un Jegors Gaidars, sauca par «brāļu kapiem», nedodot ne «plika graša» par tās pārkļūšanu pāri piecu procentu barjerai.
Līdz ar bloka «Vienotība» procentuāli lielo balsu skaitu, ko tas ieguvis vēlēšanās, lielāka ietekme Valsts domes lēmumu pieņemšanā būs arī līdz šim vienmēr starp diviem dzirnakmeņiem esošajam prezidentam Borisam Jeļcinam. Iepriekš valdošās nesaskaņas starp domi un prezidentu bieži vien tika skaidrotas ar to, ka Jeļcinam tur nav reālas savas pozīcijas atbalstītāju. Tagad viņš par to varēs nesērot un mēģināt īstenot savas iecerētās reformas, reizē audzinot savu lietu turpinātāju, par kuru pašlaik tiek uzskatīts Putins. Lielā mērā pateicoties tieši premjerministram, tikai trīs mēnešus pirms domes vēlēšanām radītais bloks «Vienotība» varēja izcīnīt īstenu «zibenskaru», iegūstot salīdzinoši milzīgu vēlētāju atbalstu. Vienīgais, ko Krievijas pilsoņi, atdodami savas simpātijas tagadējam premjerministram, pilnīgi nav ņēmuši vērā, ir tas, ka līdzās noteiktajai Putina nostājai Čečenijas jautājumā nav tikpat kā nekādas pozīcijas ekonomiskajā sfērā. Savāda attieksme no galēji ekonomiski novājinātas valsts pilsoņu puses.
Tomēr Putins pilnīgi oficiāli tiek uztverts kā «troņmantinieks», un viņa augstais popularitātes līmenis, kā arī atbalsta izteikšana Jeļcina klana blokam «Vienotība», iespējams, nodrošinās viņam gludu ceļu uz 2000. gada jūnija Krievijas prezidenta vēlēšanām. Vladimira Putina jaunība iepretim Borisa Jeļcina nemitīgajiem bronhītiem un citu prezidenta kandidātu slimajām sirdīm, aizdusām un citām gadu radītām kaitēm varētu būt nozīmīgs faktors savienojumā ar «stingro roku» viņa līderpozīcijām prezidenta vēlēšanās.
Krievijas Domes vēlēšanās vēlētāju nodoto balsu skaits
Krievijas Federācijas Komunistiskā partija (KFKP)
(Genādijs Zjuganovs)
– 24, 5 %;
Bloks «Vienotība»
(Sergejs Šoigu)
– 23, 88 %;
Bloks «Tēvzeme – visa Krievija»
(Jurijs Lužkovs, Jevgeņijs Primakovs)
– 11,98%;
Bloks «Labējo spēku savienība» (LSS)
(Sergejs Kirijenko, Boriss Ņemcovs, Irina Hakamada)
– 8,63%;
Apvienība «Jabloko»
(Grigorijs Javļinskis)
– 6,18%;
Žirinovska bloks
(Vladimirs Žirinovskis)
– 5,94 %.
